Uz nenoteiktu laiku pārceltas sarunas par miljoniem vērto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projektu

Šodien plānotā izglītības nozares pārstāvju tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņiem par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projektu tika atcelta, bet, kad tā varētu notikt, vēl nav zināms, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gadam plānots ieguldīt 21,288 miljonus eiro. Tik apjomīgu tēriņu lietderība publiski ir tikusi apšaubīta.

Lai apspriestu iespējamās izmaiņas, IZM darbinieki 20.februārī tikās ar pārstāvjiem no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un nozares uzņēmumiem.

Tikšanās dalībnieki vienojās par nepieciešamību turpināt darbu pie projekta efektivizācijas. Vairāki no viņiem izteica vēlmi iepazīties ar projekta izmaksu detalizētāku izklāstu, ko bija plānots izskatīt atkārtotas tikšanās laikā šodien.

Nākamās tikšanās laiks vēl nav nolikts. IZM iekšēji turpinās darbs pie aktivitāšu pārskatīšanas.

Par IZM iecerēm bažas pauduši gan Saeimas deputāti un sociālie partneri, gan Valsts kontrole. Neesot saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt. Izskanējušas arī bažas, ka daļa plānotās projekta aktivitātes pārklājoties ar citiem projektiem vai ir IZM vai tās institūciju pamatfunkcijas.

Kā vēstīts, no kopējā finansējuma izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai 8,6 miljonus eiro atvēlēs skolēnu snieguma monitoringam.

Esošo izglītības datu monitorēšanas veidu IZM raksturo kā nepilnīgu - lai sniegtu nepieciešamo atbalstu snieguma pilnveidei, pietrūkst datu par skolēnu sniegumu agrīnā izglītības posmā. Tāpēc IZM plāno ieviest individuālo skolēnu snieguma monitoringu rēķinpratībā, lasītprasmē un dabaszinātnēs pirmsskolas posmā, 3. un 6.klasē.

Esošo piecu izglītības kvalitātes monitoringa rīku pilnveidei un datu pieejamībai atvēlēs 3,5 miljonus eiro, tostarp skolēnu un skolotāju labbūtības mērījumam. Vēl trīs miljonus eiro plānots atvēlēt pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem.

Personāla un administratīvajām izmaksām iezīmēti kopumā 3,1 miljoni eiro, bet konsultācijām ar starptautiskiem partneriem - 0,7 miljoni eiro.

Citi, ar projekta īstenošanu saistīti izdevumi izmaksās 1,6 miljonus eiro, bet pētījumi datos balstītai politikas plānošanai un īstenošanai - 0,8 miljoni eiro. Plānots, ka projekta gaitā notiks četri nacionāla mēroga reformu izvērtējumi.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš atzina, ka nav pietiekami izskaidrots par izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlētā finansējuma izmantošanu. Līdztekus viņa uzsvēra, ka netiks mērīts "mērīšanas pēc", bet gan, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Pēc politiķes sacītā, nozarē šobrīd vairāk tiek runāts par sekām, piemēram, izkritušo skolēnu skaitu centralizētajos eksāmenos. Taču "personalizēta izglītība" ļaus saprast, kāds atbalsts vajadzīgs konkrētam skolēnam.

Līdztekus IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča LIZDA padomes ārkārtas sēdē šomēnes noliedza nozares organizāciju bažas.

"CFLA nekādā gadījumā neapstiprinās projektus, kur ir kādu funkciju dublēšanās ar citiem projektiem. Tieši tas pats attiecas uz ministrijas iestāžu funkciju dublēšanos," sacīja Juhņēviča, uzsverot, ka "nekādā gadījumā" nav paredzēts veikt valsts funkcijas par struktūrfondu līdzekļiem.