Lēmumu, kurš kļūs par nākamo Latvijas Universitātes (LU) rektoru, Satversmes sapulce pieņēma ar balsu vairākumu, uzticot nākamos četrus gadus vadības grožus līdzšinējam vadītājam Mārcim Auziņam. Viņš cer, ka LU tuvāko gadu laikā sasniegs Skandināvijas un Vācijas līmeni un būs meklējama reitingu augšpusē.
Par M. Auziņu nobalsoja 185 no 277 reģistrētajiem Satversmes sapulces dalībniekiem, par otru pretendenti – LU Sociālo zinātņu fakultātes profesori Intu Brikši balsis atdeva 79 dalībnieki.
Par tā dēvētās fiziķu mafijas valdīšanu LU šogad bija īpaši jādomā, jo nebija pārliecības, vai no fiziķiem virzītais M. Auziņš iegūs balsu vairākumu. Viņam konkurenci radīja I. Brikše, kuru virzīja studenti. Uz jautājumu, vai M. Auziņš nedusmojas uz studentiem, kuri rektora amatam bija izvirzījuši I. Brikšes, nevis viņa kandidatūru, rektors atbildēja – «ne vismazākajā mērā». Iknedēļas tikšanās un sadarbība ar LU Studentu pašpārvaldi nav ne reizi pārtrūkušas arī pēc tam, kad studējošie izvirzījuši I. Brikši.
Par nākotnes iecerēm M. Auziņš norāda, ka tuvošanās Skandināvijas vai Vācijas augstākās izglītības līmenim ir īstenojams mērķis, taču to nevar izdarīt pāris mēnešu laikā. «Tas nozīmē, ka LU akadēmiskais personāls ir augstākās klases akadēmiskais personāls. Ja mēs tā ļoti vienkārši sakām – es gribētu, lai LU nebūtu neviena profesora, kas nevarētu būt profesors vēl kādā no vadošajām universitātēm pasaulē. Vai es simtprocentīgi varētu teikt, ka pašreiz tā ir? Droši vien, ka nevar,» norādīja pārvēlētais LU rektors.
Viņš tāpat teica, ka nevar domāt tikai par savas mācību iestādes attīstību, jo ir svarīgi līdzdarboties augstākās izglītības sistēmas efektivizēšanā kopumā. «Es domāju, ka mana aktivitāte pēdējo divu gadu laikā ir tā, kas šad tad ir kaitinājusi politiķus un ne tikai. Es nedomāju, ka pēc otrās ievēlēšanas aktivitāti mazināšu vai apstāšos. Mēs būsim ļoti prasīgi pret sevi LU, bet mēs būsim ļoti prasīgi pret Latvijas valsti.»
Tāpat M. Auziņš uzsvēra, ka vēlas iniciēt starptautisku pasaules klases projektu piesaisti LU pētnieciskajā un zinātnes darbā un lai to realizēšanā aktīvi iesaistītos studenti, saņemot par to arī samaksu.
Īsi pirms rektora vēlēšanām M. Auziņš akcentēja, ka pagājušajā gadā, kas bijis krīzes turpinājuma gads, ar protestu un argumentācijas palīdzību izdevies panākt valsts finansējuma saglabāšanu iepriekšējā apmērā. Pašlaik LU budžets ir apmēram 50 miljoni latu un ir veiksmīgs, pateicoties ārvalstu finansējuma avotiem. Atskatoties uz aizvadīto laika posmu, viņš norādīja, ka izdevies rīkoties pretēji pārmetumiem par sadrumstalotību starp fakultātēm, – ir radītas dabas zinātņu un pedagoģijas programmas, kurās iesaistījušās piecas vai pat desmit fakultātes, bet pēc studentu iniciatīvas ir tapusi starptautiskās diplomātijas programma. Tāpat LU studiju piedāvājums ir noderīgs cilvēkiem, kuri palikuši bez darba, – viņi var ierasties desmit fakultātēs klausīties lekcijas.
Otra LU rektora amata kandidāte I. Brikše uzsvēra, ka, pēc viņas domām, galvenie attīstības rādītāji ir studiju kvalitātes uzlabošana, pētniecības atvērtības nodrošināšana un LU starptautiskas konkurences stiprināšana. Tas panākams, paplašinot akadēmisko publikāciju skaitu. Nevarot piekrist apgalvojumam, ka universitāte ieslīgusi pašapmierinātībā, I. Brikše sacīja, ka mācībspēki kopā ar studējošajiem turpina entuziasma pilnas diskusijas par iespējām virzīties pretī mērķim iegūt vadošo vietu Baltijas jūras universitāšu vidū un iekļauties Eiropas labāko universitāšu vidū.
«Diskusija ir rosināta. Akadēmiskajai videi jābūt atklātai. Cilvēki, stipra komanda ir nosacījums panākumiem, mums nav jābaidās no savstarpējas konkurences,» pauda I. Brikše.
Rektoru Satversmes sapulce ievēlē uz četriem gadiem, taču ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Līdzīgi kā M. Auziņš, arī iepriekšējie divi rektori ir nākuši no fiziķiem.