Bērnu lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai 2,4 miljonus IZM tomēr nepiešķirs

© Ģirts Ozoliņš/MN

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atsaukusi rīkojuma projektu par 2,404 miljonu piešķiršanu programmas īstenošanai bērnu lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrija atsaukumu pamatojusi ar to, ka šogad ieceres īstenošanai nav paredzēts finansējums.

Kompleksu aktivitāšu programmas īstenošanai 2024.gada IZM budžetā tika plānota apropriācijas pārdale no trim tās budžeta apakšprogrammām, tostarp sociālo stipendiju fonda "Studētgods" neizmantotajiem līdzekļiem.

Aktivitāšu īstenošanu bija paredzēts uzticēt Latvijas Universitātei (LU).

LETA jau vēstīja, ka 645 000 eiro bija paredzēts ieguldīt vismaz 12 aktivitātēs, lai šo gadu pasludinātu par Vislatvijas lasītprasmes un tekstpratības gadu, kā arī īstenotu sabiedrības izglītošanas kampaņu.

Savukārt līdz 2026.gada septembrim tika plānots izstrādāt skolēnu lasītprasmes un tekstpratības diagnostikas testu pedagogu un atbalsta personāla vajadzībām, kā arī diagnostikas kursa studiju materiālus, kurus integrētu LU īstenotajās pedagoģijas un bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmās.

Tāpat tika plānots izstrādāt vismaz trīs mikroapliecinājumu kursus, lai pedagogi mācētu savlaicīgi atpazīt lasītprasmes vai tekstpratības grūtības, sniedzot atbilstošu, savlaicīgu atbalstu skolēniem.

Bija iecerēts izstrādāt arī speciālās pedagoģijas programmu bērniem ar īpašām vajadzībām lasītprasmes un tekstpratības attīstīšanai.

Līdz 2026.gada septembrim tika plānots piedāvāt interešu izglītības kursu nepilngadīgajiem bēgļiem, lai viņi varētu apgūt latviešu valodu un attīstītu tekstpratību.

Šīs aktivitātes izmaksātu kopumā 1,159 miljonus eiro.

Vēl 600 462 eiro bija plānots ieguldīt, lai līdz 2027.gada septembrim izstrādātu priekšlikumus digitālo rīku, tai skaitā mākslīgā intelekta tehnoloģiju, izmantošanai lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai.

LU plānotās aktivitātes priekšfinansējusi no saviem līdzekļiem.

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījumā "PIRLS 2021" kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem.

Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība.

Latvijas skolēnu lasītprasme atbilst vidējam lasītprasmes līmenim.

Latvijā

Kopš 2009. gada ir teju vai trīskāršojies (no 10 000 uz 28 000) tādu strādājošo skaits, kuriem ir 65-69 gadi. Latvijā ir arī gana daudz pensionāru (ap 15 000), kuri strādā arī vecumā no 70 līdz 74 gadiem, un netrūkst ļaužu, kas turpina strādāt arī viedā vecumā virs 75 gadiem - tādu Latvijā ir ap 7000-8000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Svarīgākais