Psihoterapeits: Ja bērns paliek uz otru gadu, tad viņa izredzes pabeigt šo skolu, ir mazas
Tuvojas mācību gada semestra beigas, kas nozīmē, ka drīz sāksies ilgi gaidītais skolēnu brīvlaiks, kuru lielākā daļa skolēnu, visticamāk, pavadīs ģimenes lokā mājās, kāds varbūt svinēs svētkus siltajās zemēs zem palmas, saņems dāvanas un atpūtīsies. Bet, iespējams, ka daļai bērnu nebūs ko ēst, jo noteiktai sabiedrības grupai ir samazināti sociālie atbalsti.
TV24 raidījumā “Uz līnijas” pauž pusaudžu terapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs uzsver: “Diemžēl tā arī ir realitāte. Runājot par sociālo nevienlīdzību bērnu vidū un tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī citām valstīm Eiropā - turīgāku vecāku bērniem ir lielākas iespējas, pirmkārt, viņi var iet labākās skolās, otrkārt, iegūt dažāda veida atbalstus, piemēram, privātskolotāju matemātikā. It kā šķietami vienkārša lieta, bet mēs saprotam, ka daļa skolu nevar nodrošināt veiksmīgu bērnu apmācīšanu matemātikā, latviešu valodā, vēl varbūt dažādās svarīgās lietās. Nevienlīdzība ļoti izpaužas bērnu iespējās,” uzskata psihoterapeits. Viņaprāt, to bērnu izredzes un iespējas dzīvē, kurus vecāki sūta privātskolās, algo privātskolotājus vai organizē cita veida atbalsta pasākumus, ir daudz lielākas nekā tiem bērniem, kuru vecāki nevar nodrošināt šādas iespējas un skola - atbalsta pasākumus. Tiesa, savstarpējās attiecībās nevienlīdzība tik krasi neizpaužoties. “Manā pieredzē un novērojumos tas neveidojas tik ļoti no sociālā fona, jo šobrīd ir tendence sagrupēties vairāk vai mazāk līdzīga slāņa bērniem. Ir privātskolas, centra skolas, ģimnāzijas, kur nonāk zināmas rocības bērni… Sociālais nav tik atšķirīgs vienas klases ietvaros. Turklāt pusaudžu vecumā, ja kādu grib apcelt vai izstumt, iemeslu atradīs vienmēr, tur nav nepieciešama sociālā nevienlīdzība.”
Psihoterapeits arī uzsver, ka skolas, tuvojoties eksāmenu laikam un domājot tikai par savu reitingu, dod dažādus mājienus švakajiem skolēniem, kas beigās rezultējas ar ārsta izziņu, ka šis skolēns tiek atbrīvots no eksāmena.
“Tā vietā, lai mēs palīdzētu bērnam to izdarīt, lai mēs viņam parādītu, ka dzīvē jāpārvar dažādi šķēršļi, mēs viņu noņemam no trases, un tā ir ļoti nelāga lieta.” Jaunā cilvēka pašapziņa tiek iedragāta, viņš jūtas nevērtīgāks par citiem. Tikpat nelāga, ar skolām saistīta lieta pēc pusaudžu terapeita novērojumiem ir skolēnu atstāšana uz otru gadu. Viņš ir pārliecināts, ka tā vispār ir viena no vissliktākajām lietām, kas ar bērnu var notikt. “Ja bērns paliek uz otru gadu, tad viņa izredzes pabeigt šo skolu, ir mazas.” Turklāt, palikšana, it īpaši, ja tā ir 9.klase, varot novest pie tā, ka bērns uz skolu negribēs iet vispār, jo viņam būs jāmācās ar gados jaunākiem bērniem. Taču - ja nu šāda situācija ir notikusi un ir jāmācās vienā klasē otru gadu, psihoterapeits iesaka vecākiem bērnu pārcelt uz citu skolu, lai viņam nav šīs priekšvēstures un psiholoģiskās traumas