Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Saeimas deputāti, kuri piedalījās diskusijā, šo jautājumu apņēmušies skatīt atbildīgās komisijas sēdē.
Diskusijā tika risināts arī neskaidrais jautājums par finansējuma palielinājumu 2025. gadam. Iepriekš no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Finanšu ministrijas bija izskanējusi pretrunīga informācija par finansējuma apjomu, taču pasākuma laikā secināts, ka plānotais pieaugums (2025. gadā plānotais finansējums ir 9,48 miljoni eiro, tātad par 0,53 % vairāk nekā 2024. gadā) veidojas galvenokārt tāpēc, ka samazinās skolēnu skaits. Izdalot kopējo finansējumu ar skolēnu skaitu, summa, kas paredzēta vienam skolēnam, 2025. gadā būs nedaudz lielāka nekā 2024. gadā.
Lai sekmētu mācību līdzekļu pieejamību, izdevniecības intensīvā tempā izstrādā nepieciešamos mācību līdzekļus (mācību grāmatas, darba burtnīcas, skolotāju rokasgrāmatas, uzdevumu krājumus, metodiskos materiālus) visos mācību priekšmetos visās klašu grupās, tomēr viena mācību līdzekļa izstrādes laiks ir aptuveni 1-2 gadi. Lai gan izdevniecības strādā intensīvi, izstrādātie mācību līdzekļi līdz skolēniem tā arī var nenonākt finansējuma trūkuma dēļ,” pasākumā skaidroja izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Vairākums diskusijas dalībnieku bija vienisprātis, ka pedagogi pašlaik ir nonākuši ķīlnieku lomā un ļoti daudz laika un resursu velta tam, lai sagatavotos mācību stundām, izstrādātu un pielāgotu mācību līdzekļus, turklāt visbiežāk to dara bez papildu atalgojuma. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atgādināja, ka „mācību līdzekļi ir svarīgs resurss, no kura ir atkarīga mūsu bērnu nākotne”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”, kas norisinājās 28. novembrī, piedalījās Saeimas deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sekretāre Ilze Vergina, Saeimas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa, Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina, izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, Latvijas Skolotāju asociācijas vadītāja Ilze Paegļkalne un valdes locekle Ieva Taranda, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Raunas pamatskolas direktore Agnese Rode-Danšina, Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais, Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Andžela Šustiņa, sākumskolas metodiķe, pedagoģe Annija Vilnīte, izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva un izdevniecības „RaKa” galvenais redaktors Vilnis Purēns.