Šodien,9. maijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, parakstīta vienošanās starp Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Augstākās izglītības padomi (AIP) par finansējuma piešķiršanu Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”.
Projekta ietvaros divu gadu laikā par ESF līdzekļiem plānots veikt detalizētu studiju programmu izvērtējumu augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un veicinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām.
Pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, savukārt vienošanos parakstīja VIAA direktore Dita Traidās un AIP priekšsēdētājs prof.Jānis Vētra.
Vairākas augstākās izglītības iestādes patlaban īsteno saturiski vienādas studiju programmas, turklāt arī akadēmiskais personāls vienlaikus ir piesaistīts vairākām augstākās izglītības iestādēm. 2010. gada nogalē Latvijā kopumā tika īstenotas vairāk kā 950 studiju programmas, tajā skaitā 178 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, 225 profesionālās pamatstudiju programmas, 59 otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, 136 profesionālās maģistra studiju programmas, 125 bakalaura studiju programmas, 137 maģistra studiju programmas un 94 doktora studiju programmas.
Augstākās izglītības programmu vērtēšana notiks pēc vienotiem kritērijiem. Apvienojot pieejamo statistisko informāciju ar dažādiem ekspertu vērtējumiem un izveidojot pārskatu par augstākās izglītības programmu kvalitāti, savstarpējo pārklāšanos, resursu pietiekamību un ilgtspēju, plānots noteikt kvalitatīvākās studiju programmas, sniegt ieteikumus par studiju programmu uzlabošanu, sagatavot priekšlikumus studiju programmu turpmākai attīstībai, nepieciešamības gadījumā – arī slēgšanai.
Plānots, ka studiju programmu vērtēšanā tiks piesaistīti ap 200 ekspertu, tajā skaitā akadēmiskais personāls, ārvalstu eksperti, pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas. Plānots, ka ekspertu grupās darbosies arī speciālisti no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zinātņu akadēmijas, profesionālajām organizācijām u.c.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks uzsver: „Esošo studiju programmu izvērtējums ir loģisks process jebkuras sabiedrības attīstības ceļā. Latvija darbojas vienotā Eiropas tirgū un tāpēc mūsu studentu, maģistru un doktorantu iegūtai kvalifikācijai ir jābūt ne tikai atbilstošai tirgus prasībām, bet arī salīdzināmai ar citu Eiropas valstu analogiem izglītības līmeņiem. Studiju galvenajam ieguvumam jābūt šī procesa rezultātam, kas ir izglītojamā zināšanu, prasmju un kompetences kopums. Savukārt studiju programmu izvērtēšana ir komplicēts un laikietilpīgs darbs, kas šogad tiek uzsākts tikai pateicoties iespējai piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, jo šī uzdevuma veikšanai nepieciešama ne tikai darba tirgus profesionāļu, bet arī ārzemju ekspertu piesaiste.”
„Studiju programmās, kurās projekta ietvaros eksperti veiks izvērtējumu, patlaban studē 100 tūkstoši studentu, un katrs no viņiem vēlas sakārtotu augstākās izglītības vidi, kvalitatīvas, pilnvērtīgas un interesantas studijas, un visbeidzot – kļūt par zinošiem un novērtētiem speciālistiem noteiktas tautsaimnieciskās nozares darba tirgū. Samazinoties studentu skaitam un pieejamajiem resursiem, Latvijā līdz šim nav veikta studiju programmu analīze un ieguldījums tautsaimniecībā. Iespēja saņemt ESF līdzekļus sniedz nozīmīgu atbalstu augstākās izglītības studiju programmu kvalitatīvā, objektīvā un vispusīgā izvērtēšanā. Iegūtā informācija faktiski kļūs par Latvijas augstākās izglītības sistēmas turpmākās stratēģijas vadlīnijām,” uzskata VIAA direktore Dita Traidās.
„Studiju programmu izvērtēšana un sagrupēšana pa studiju virzieniem ir nozīmīgs posms Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Tā ir inventarizācija un atskaites punkts, lai iezīmētu turpmākās darbības un noteiktu reformu rezultātus, neatkarīgi no reformu gaitas,” uzsver J.Vētra. Viņš pauž cerību, ka projekta rezultātā plānotā pāreja uz studiju virzienu akreditāciju veicinās gan studiju procesa elastību un radīs lielākas iespējas studējošajiem iesaistīties augstākās izglītības norisēs, gan nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu. J.Vētra piebilst, ka augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un sagrupēšana pa virzieniem noteikti skatāma kontekstā ar plānoto zinātnes izvērtējumu, tādējādi iegūstot precīzu informāciju un vienotu redzējumu par esošo situāciju abās jomās un par nepieciešamajiem uzlabojumiem, jo augstākā izglītība un zinātne ir saistītas un būtiski sekmēt to sinerģisku attīstību.