Saeimas Izglītības komisijas vadītāja norāda, ka naudas nav, bet, ja pedagogiem ir solīts celt zemāko darba algas likmi, tad tas ir jādara
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) paredz karstas diskusijas par strīdīgo Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā iezīmēto 30 miljonu eiro sadalīšanu pedagogu atlīdzībām vai jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, un viņai pašai pagaidām nav skaidra piedāvājuma, kā šo jautājumu atrisināt.
Intervijā Latvijas Radio Zariņa-Stūre atzina, ka, ja pedagogiem ir solīts janvārī celt zemāko darba algas likmi, tad tas ir jādara atbilstoši grafikam, bet vienlaikus arī ir ieguldīts milzīgs darbs jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, un katra pašvaldība tajā ir padziļināti iesaistījusies. "Tagad pateikt "nē, mēs neko ar to nedarām", būtu, manuprāt, tā neprātīgi pret ieguldīto darbu," uzskata deputāte.
"Es saprotu arī to, ka naudas nav. Tieši tāpēc vēl ir sarunas, tieši tāpēc vēl ir jārunā, vienmēr var kaut kādu risinājumu atrast," sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka viņa nebūs vienīgā, kas šo jautājumu mēģinās atrisināt un no kā būs atkarīgs gala lēmums.
Kā iespējamos kompromisa variantus politiķe minēja finansēšanas modeļa "Programma skolā" pakāpenisku ieviešanu, sākot ar gatavākajām pašvaldībām. Jebkurā gadījumā politiķe paredz karstas diskusijas par šo jautājumu pēc nākamā gada valsts budžeta projekta nonākšanas Saeimā.
Vaicāta, vai redz vēl kādu iespēju iegūt papildu finansējumu, ko novirzīt pedagogu atalgojumam vai modelim "Programma skolā", Zariņa-Stūre atbildēja, ka viņa nav finanšu ministrs, līdz ar to var vēl vienīgi cerēt.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē šodien ar politiķiem spriedīs par iespējām turpināt pedagogu darba samaksas grafika izpildi, aģentūra LETA uzzināja arodbiedrībā.
Arodbiedrību satrauc neskaidrība, vai 2025.gadā tiks celta pedagogu zemākā darba algas likme atbilstoši grafikam, ko valdība pieņēma pērn pavasarī. Atbilstoši tam pedagogi no 2025.gada saņemtu vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu.
LIZDA ārkārtas sēdē piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P). Sēdē arī piedalīsies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti - tās priekšsēdētāja Zariņa-Stūre, priekšsēdētājas biedre Līga Kļaviņa (ZZS) un deputāte Ilze Indriksone (NA) - un Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Padomes ārkārtas sēde notiks "Arodbiedrību namā" Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un tā sāksies plkst.11. Pēc sēdes plānots preses brīfings.
Valdības ārkārtas sēdē pirms nedēļas tika skatīts ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem. Tajā norādīts, ka pedagogu atlīdzībai vispārējā izglītības sektorā strādājošajiem paredzēts finansējums 30 miljonu eiro apmērā ik gadu.
Vienlaikus IZM kā izglītības politikas veidotāja sadarbībā ar citām nozares ministrijām, pašvaldībām un nozares sociālajiem partneriem var vienoties par labāko veidu finansējuma novirzīšanai no 2025.gada. Tas nozīmē, ka ieplānotos 30 miljoni eiro varētu novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai.
Lai gan iepriekš Čakša kā nozares ministre solīja iestāties par nākamā algu grafika soļa pildīšanu, tagad politiķe cer, ka līdz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdei būs panākta vienošanās finansējumu tomēr novirzīt jaunajam modelim. Tas izlīdzināšot nevienlīdzību pedagogu atalgojumā dažādos Latvijas reģionos, jo šobrīd mērķdotācijas apmērs ir atkarīgs no demogrāfijas tendencēm pašvaldībā.
Gada sākumā pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu zemākā darba stundas likme pieauga līdz 9,54 eiro.