Zinātnieki izstrādājuši jaunu rīku pedagogu trūkuma mazināšanai
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma izveidojuši analītisku rīku vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai, kā arī pedagogu nodarbinātības modelēšanai īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā līdz 2050.gadam, informē universitāte.
57% skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās Latvijā ir 50 gadus veci un vecāki, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Vidējais OECD rādītājs ir 39 gadi. Turklāt gados vecāku skolotāju īpatsvars palielinās. Jaunu speciālistu skaits skolās ir neliels - pedagogi vecumā no 18 līdz 40 gadiem veido vien ceturto daļu no kopskaita, liecina arī RTU zinātnieku analīze, veidojot šo modelēšanas rīku.
Arī skolotāju noslodze un kvalifikācija ir dažāda, ko ietekmē gan mācību priekšmeti, gan izglītojamo skaits, amats un izglītības iestādes specializācija, atzīmē RTU.
RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) tenūrprofesore Andra Blumberga kopā ar Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) kolēģiem un profesionāļiem no Latvijas Universitātes un Bergenas Universitātes Norvēģijā izstrādājusi simulācijas rīku pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai, izmantojot sistēmdinamikas pieeju.
Veidojot modelēšanas rīku, zinātnieki apkopoja un analizēja liela apjoma datus par vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā nodarbinātajiem pedagogiem, izglītojamajiem un pašu izglītības sistēmu, kā arī apzināja dažādus politikas instrumentus. Tika arī izvērtētas ieinteresēto pušu, piemēram, pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, izglītojamo, viņu vecāku, pašvaldību vajadzības, ko risināt ar modeļa palīdzību.
Būvējot modeli, tika izveidota sistēmdinamikas modeļa struktūra un matemātiski vienādojumi, politikas veidotāju saskarnes, kur, mainot vērtības, modelējami dažādi rezultatīvie rādītāji, kā arī rezultātu vizualizācijas, kas ļauj viņiem novērtēt politikas ietekmi uz izglītības sistēmas darbību un pieņemt datos balstītus lēmumus izglītības iestāžu, pašvaldību un valsts līmenī.
Rīku validējuši izglītības politikas veidotāji pašvaldību un valsts līmenī. Simulācijas veikuši arī RTU zinātnieki, secinot, ka pat tad, ja visi pedagogi strādātu pilnu vai pat lielāku slodzi, Latvijā joprojām būtu skolas, kur pastāvētu neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu. Īpaši šī neatbilstība vērojama lauku rajonos ar mazākām skolām un lielāku attālumu starp tām.
Situācijas uzlabošanai atsevišķu mācību priekšmetu apguvi varētu organizēt vienlaikus lielākam skolēnu skaitam, nodarbināt skolotājus vairākās izglītības iestādēs un motivēt viņus pilnveidot izglītību un pārkvalificēties, lai varētu mācīt priekšmetus, pēc kuriem ir lielāks pieprasījums, liecina simulācijas.