Ludzas novadā likvidē pēdējo lauku vidusskolu

© Depositphotos

Ludzas novada pašvaldība nākamajā mācību gadā likvidēs novadā pēdējo lauku vidusskolu – Ciblas vidusskolu, atstājot te tikai pamatskolas klases.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā demogrāfiskās situācijas izmaiņas un skolēnu skaita samazināšanos Ciblas vidusskolā. 2023./2024. mācību gada sākumā mācības Ciblas vidusskolas 1.-12. klasēs sāka 89 skolēni, bet 2024. gada 27. maijā skolā bijuši 83 izglītojamie.

Tostarp mācību gada sākumā 10.-12. klasēs bija 16 skolēni. Savukārt maija beigās vidusskolas posmā mācījās vairs tikai 11 audzēkņi - 10. klasē bija seši skolēni, 11. klasē trīs, bet 12. klasē - divi.

Ciblas vidusskolai šogad aprit 75. pastāvēšanas gadadiena.

Ciblas vidusskolas direktore Aija Jonikāne uzsvēra, ka pierobežas lauku skolām ir nepieciešams īpašs atbalsts, bet, turpinoties šī brīža lauku atbalsta politikai, mazo lauku skolu slēgšana ir tikai laika jautājums:

"Skolēnu skaits visā vidusskolas posmā šobrīd ir 11 skolēni. Saprotu, ka šis skaits nav atbilstošs prasībām. Tajā pašā laikā uzskatu, ka tiem skolēniem, kuri uzsākuši mācības vidusskolā, ir jāļauj tā pabeigt te, Ciblā. 10. klasē šobrīd mācās seši skolēni. 9. klasē šobrīd ir 11 skolēni. Tomēr tas ir par maz, lai mēs varētu domāt par vidusskolas pastāvēšanu nākotnē. Ja nebūs vidusskolas, būs pamatskola. Pamatskolas klases mums ir nokomplektētas."

Slēdzot vidusskolas klases Ciblā, Ludzas novada pašvaldība nākamajā mācību gadā varētu ietaupīt 25 000 eiro.

Pašvaldība sola nodrošināt visus nepieciešamos resursus, lai skolēni varētu turpināt mācības citā tuvākajā izglītības iestādē. Attālums no Ciblas vidusskolas līdz Ludzai ir 13,5 kilometri. Ludzas novada pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus uz skolām un atpakaļ ar pašvaldības autobusiem.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais