Siliņa līdz mēneša vidum gaidīs aprēķinus no IZM un LIZDA par jauno pedagogu slodžu balansēšanas principu ietekmi

Premjere saredz, ka tieši atšķirība izejas datos rada grūtības saprast, kāds varētu būt iespējamais risinājums. Pēc iepazīšanās ar IZM un LIZDA sniegtajiem datiem varētu tapt skaidrāks, kā virzīties tālāk. Tāpat jāsaprot, ko risinājums nozīmēs pašvaldībām.

"Es noteikti nevarēšu piekrist iet uz priekšu ar kaut ko tādu, kas radīs situāciju, ka būs vajadzīgi vēl vairāk pedagogi [..] vai arī beigās būs situācija, ka it kā būsim formāli kaut ko izdarījuši, bet skolotājiem tāpat būs jāstrādā vairāk," uzsvēra premjere.

LIZDA un IZM par slodžu balansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā. Siliņa izvairījās prognozēt, cik ilgā laikā puses varētu nonākt pie risinājuma. Viņa norādīja, ka "ļoti daudz kas ir mainījies", kamēr veidojās iepriekšējā streika vienošanās.

Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka nevar ignorēt sociālekonomisko un ģeopolitisko situāciju, taču vienlaikus nedrīkst pasliktināt situāciju skolotājiem.

Lai veicinātu pedagoga profesijas prestižu, vakanču un pārslodzes jautājums būtu jārisina "kaut pa pussolim". Vanaga atsaucas uz IZM datiem, kas liecina - mācību stundu īpatsvars valstī ir uzlabojies vidēji par 5% viena mācību gada laikā. Viņa to vērtē kā labu rādītāju tam, ka pieņemts pareizs lēmums, uzsākot darba slodzes balansēšanu.

Vienlaikus LIZDA joprojām uztur nostāju, ka IZM piedāvājums pasliktinās situāciju visiem pedagogiem, turklāt daļai pedagogu vispār neesot paredzēts turpināt slodžu balansēšanu. "Ministrijas piedāvājums lielākai daļai pedagogu [nozīmē] atgriezties tajā kārtībā, kāda bija līdz pedagogu iziešanai ielās. Tas ir solis atpakaļ, mūsu izpratnē," izteicās Vanaga.

Arodbiedrība jau iepriekš pauda bažas, ka ministrijas piedāvājums radīs vajadzību pēc papildus skolotājiem. Savukārt klāt nākušām darba stundām būs nepieciešams papildu finansējums. Precīzu aprēķinu gan arodbiedrībai nav, jo tās rīcībā nav pietiekoši daudz datu. LIZDA savu nostāju par jaunā modeļa ietekmi pamatojusi, ņemot vērā individuālu piemēru.

LIZDA arī apņēmusies informēt, ko skolotājs dara starpbrīdī. Arodbiedrības ieskatā, ministrijai "līdz galam nav izpratne". "[IZM] uzskata, ka [skolotājs] novada 40 minūšu stundu un tad tās 20 minūtes skolotājs sauļojas un bauda pavasara sauli. Tas ir ļoti skumji, ka mums ir nozares ministrijas pārstāvjiem, cilvēkiem, kuri strādā pie jaunajiem darba slodzes balansēšanas mehānismiem, jāskaidro elementāra ābece, ko skolotājs dara starpbrīdī", sacīja Vanaga.

Pēc tikšanās ar premjeri un IZM arodbiedrība neatkāpjas no ieceres par piketu, kas jāpiesaka līdz 7.maijam. "Mēs cerējām, ka sarunas būs labvēlīgākas, ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā streika sarunu ietvaros izdevās panākt kompromisus gan par algas grafiku, gan par slodžu balansēšanas turpināšanu," pauda Vanaga.

Savukārt par tiesvedības uzsākšanu LIZDA lems pēc tam, kad noslēgsies piketa sarunas. Arodbiedrība iesniegs pieteikumu tiesā, ja neturpināsies darba slodzes balansēšana pēc LIZDA, IZM vai kāda cita piedāvājuma. Tādā gadījumā tiesvedību varētu uzsākt no septembra, jo tad varēs aprēķināt reālo finansiālo zaudējumu.

Jau ziņots, ka LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgs redzējums par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu.

LIZDA uztur prasību, ka 21.maijā plānoto protesta akciju var novērst pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Tas nozīmē, ka pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, paredzot vairāk laika citiem pienākumiem. Vēlamais slodzes sadalījums katrai pedagogu grupai atšķiras. Piemēram, vispārējās izglītības skolotājiem būtu jānosaka slodzes sadalījums "60:40".

Darbs pie informatīvā ziņojuma izstrādes šobrīd ir noslēguma posmā, aģentūra LETA uzzināja IZM. Tuvāko divu nedēļu laikā to varētu nodot sabiedriskajai apspriešanai.