Piektdiena, 24.maijs

redeem Ilvija, Marlēna, Ziedone

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

LIZDA: Uz bērnudārza pedagogu darba slodzes ietaupa 12 pašvaldībās

© Romāns Kokšarovs/MN

Ņemot vērā darba samaksas paaugstināšanu, 12 pašvaldības samazinājušas vai plāno samazināt bērnudārzu pedagogu darba slodzi, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīcībā esošā informācija.

Šogad darba slodzi samazinājušas Dienvidkurzemes novada, Kuldīgas novada, Līvānu novada, Saldus novada, Liepājas un Ventspils pašvaldības. Arī Talsu novadā bērnudārzu pedagogiem šogad samazināta darba slodze, taču plānots atgriezt pilnu slodzi. Krāslavas novadā darba slodzi plānots samazināt no 1. septembra, bet Tukuma novada pašvaldība par iespējamām izmaiņām lēmumu pieņems 7. martā.

Darba slodze samazināta arī bērnudārzu pedagogiem Preiļu novadā, Valmieras novadā un Ventspils novadā.

Atbilstoši LIZDA rīcībā esošai informācijai, 15 novados bērnudārzu pedagogi strādā pilnu slodzi, bet 28 novados darba slodzes amplitūda ir 0,5-1 slodze, ņemot vērā izglītojamo skaitu.

LIZDA trešdien tikās ar LPS, lai spriestu par vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanu pirmsskolas pedagogiem pašvaldībās.

Tikšanās laikā pašvaldības esot skaidrojušas nevienlīdzības iemeslus. Pieminēts arī Satversmes tiesas (ST) lēmums, kas atsevišķām pašvaldībām radījis līdz pat diviem miljoniem eiro lielu slogu, aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa izteica prognozi, ka pilnu slodzi pirmsskolu pedagogiem pašvaldības varētu atgriezt 2025. gadā, kad tuvosies pašvaldību vēlēšanas. Vanaga atgādināja, ka pedagogiem ir tiesības nepiekrist piedāvātajiem grozījumiem darba līgumā par slodzes samazināšanu.

LIZDA un LPS ir vienisprātis, ka "vēsturiski uzliktais finansējuma slogs uz pašvaldībām" nestrādā un pedagoga darba samaksa būtu jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. Ar šādu lūgumu LIZDA un LPS vērsīsies pie Saeimas un valdības pārstāvjiem.

Situācija, kad pašvaldības samazina pedagogiem darba slodzi, ņemot vērā darba samaksas pieaugumu, nav pieņemama arī izglītības ministrei Andai Čakšai (JV).

"Nav pieņemams, ka pašvaldības situācijā, kad bērnudārzu pedagogiem palielina algas, domā dažādus veidus, kā nesamaksāt," politiķe sacīja mediju pārstāvjiem.

Viņa pieļauj, ka valsts varētu pārņemt pirmsskolas pedagogu darba samaksu, taču tas nenotikšot tuvāko gadu laikā.

Kā vēstīts, no 1. janvāra visiem pedagogiem, tostarp pirmsskolas pedagogiem, zemākā stundas likme palielināta līdz 9,54 eiro.

Pirmsskolas pedagogu minimālā atalgojuma likme pieaugusi par 23%, sasniedzot 1526 eiro mēnesī par 40 stundu darba slodzi nedēļā. Tādējādi izpildīts Satversmes tiesas (ST) lēmums par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi. Kopumā ST lēmuma izpildei piešķirts papildu finansējums 16 328 984 eiro.

Bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm indikatīvi veido 26,2 miljonus eiro.