LIZDA vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām un aicina "steidzami rast kompromisus"
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) un Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ar lūgumu veicināt pedagogu streika vienošanās pilnīgu izpildi, ziņo arodbiedrība.
LIZDA pārmet Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka tā vilcinājās ar kompromisu rašanu par pērn valdības apstiprinātajiem abu pušu piedāvājumiem darba slodzes turpmākai balansēšanai no 2024. un 2025.gada 1.septembra. Mēneša sākumā IZM prezentēto piedāvājumu turpmākai slodzes balansēšanai arodbiedrība vērtē kā situāciju pasliktinošu vairākām pedagogu grupām, turklāt atsevišķām pedagogu grupām turpmāka slodzes balansēšana netiek piedāvāta. Līdz ar ko LIZDA ieskatā otra streika prasība nav izpildīta un fiksēta normatīvajos aktos.
Vanaga uzskata, ka IZM būtu jāpieturas pie tā slodžu sabalansējuma, kas Ministru kabinetā tika apstiprināts 2023.gada 18.aprīlī, jo, pēc LIZDA domām, jaunais esot sliktāks. Savukārt IZM paliek pie tā, ka viņu jaunā versija ir labāka.
Arodbiedrība arī piemin vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" projektu, kas šobrīd ir izvērtēšanā. Tās ieskatā, finansēšanas modelī iekļautie risinājumi pedagogu darba slodzes balansēšanai "nav skaidri saprotami", bet pirmsskolas pedagogiem vispār neesot piedāvāta turpmāka slodzes balansēšana.
IZM ar jauno finansēšanas modeli grib nodrošināt, ka katra vispārējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagoga atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas īstenošanas izmaksām. LIZDA vērtējumā, tas nav iespējams, ja netiek iekļauta pedagogu darba slodzes samaksas sabalansēšana - darba slodzes sabalansēšana ietekmē nepieciešamo pedagogu likmju skaitu uz programmu.
LIZDA aicina "steidzami rast kompromisus" par visu pedagogu darba slodzes turpmāku balansēšanu un nostiprināt to normatīvajos aktos, lai nodrošinātu "savlaicīgu korekciju veikšanu" vispārējās izglītības finansēšanas modelī.
LIZDA arī vērš uzmanību, ka, iekļaujot finansēšanas modelī slodžu balansēšanas principus, finansējumu balansētajām darba stundām nevar aprēķināt un piešķirt pēc zemākās darba samaksas likmes, pazeminot stundas likmi salīdzinājumā ar iepriekš noteikto, kā tas bija pērn septembrī.
Kā ziņots, LIZDA padome ārkārtas sēdē nolēmusi izvērtēt iespēju sākt tiesvedību par streika prasību neizpildi. Tāpat LIZDA lūgs IZM divu nedēļu laikā rakstiskā atbildē skaidrot, kāds konkrēti ir ministrijas piedāvājums par slodzes balansēšanu katrai pedagogu grupai no 2024.gada septembra un no 2025.gada septembra. Ja netiks piedāvāts abas puses apmierinošs risinājums, tad tiks rīkots pikets pie valdības ēkas, norāda LIZDA.
LETA jau vēstīja, ka LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.