Piektdiena, 24.maijs

redeem Ilvija, Marlēna, Ziedone

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Investīciju fonds 75 miljonu eiro apmērā - "burkāns" pašvaldībām skolu tīkla reorganizēšanai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Koalīcijas partiju un iesaistīto pušu sarunās ir iezīmējusies potenciālā vienošanās par skolu tīkla un finansēšanas reformu, tostarp ieviešot jaunu investīciju fondu, kas sākotnēji plānots 75 miljonu eiro apmērā, otrdien pēc koalīcijas partiju sarunas par šo jautājumu pauda tās dalībnieki.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc koalīcijas sanāksmes pauda, ka nākam pirmdien, 4.martā, koalīcija kārtējo reizi atgriezīsies pie minētā jautājuma, lai izlemtu, kā virzīties uz priekšu ar izmaiņām skolu finansēšanas modelī.

Nesen notikušas sarunas ar pašvaldībām, kas, pēc premjerministres vārdiem, bijušas vajadzīgas, jo esot bijis nepieciešams saklausīt pašvaldību vajadzības. Dažas pašvaldības esot izteikušas vēlmi, lai notiktu sarunas ar dažādiem novadiem arī par konkrētām skolām, tādēļ šonedēļ plānots sarunu turpinājums, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) uzņemoties sarunu virzītāju lomu.

Siliņa apgalvoja, ka ir pašvaldības, kas vēlas iet uz priekšu ar skolu tīkla reformu, jo redzot, ka jaunais finansēšanas modelis būšot veids, "kā varētu labāk attīstīt un nodrošināt izglītību" un piesaistīt pedagoģisko personālu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atkārtoti paziņoja, ka ministrija šogad pašvaldībām piedāvās brīvprātīgu iesaisti reformā, taču nākošajā vai aiznākošajā mācību gadā visiem būs jāievieš jaunais finansēšanas modelis. Par pārejas periodu - gadu vai diviem - sarunas vēl turpinoties, teica ministre.

Čakša izteicās, ka ir pašvaldības, kas ir pieņēmušas lēmumu sakārtot savu skolu ekosistēmu un ir augstā gatavībā ieviest jauno finansēšanas modeli jau no šā gada septembra.

Savukārt reformu nobremzējušās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc sarunām uzsvaru lika uz ieceri par jauna investīciju fonda izveidi ar nākamo gadu, lai atbalstītu pašvaldības jaunā skolu tīkla ieviešanā. Tā sākotnējais apjoms plānoti 75 miljoni eiro, bet summa varot tikt precizēta atkarībā no pašvaldību praktiskajām vajadzībām.

Siliņa norādīja, ka papildu atbalsts pašvaldību infrastruktūrai ir jautājums, kas jālemj valsts budžeta veidošanas kontekstā. Politiķe sacīja, ka pirmdien partijas atgriezīsies pie sarunas par investīcijām pašvaldībās.

Valainis uzskata, ka sarunas ar pašvaldībām par skolu reformas jautājumiem ir devušas ļoti pozitīvu rezultātu, kurās ir redzams "kopsaucēja meklēšanas gars". Attiecībā uz atsevišķām pašvaldībām kopā ar valdības ministru iesaisti tiks mēģināts atrast nepieciešamo kompromisu, pauda ZZS politiķis.

Politiķis arī norādīja, ka reformās svarīgi ir ne tikai skolu skaitliskie rādītāji, bet arī pieejamības jautājumi izglītībai. Pieejamības jautājumā gan esot iespējami kompromisi.

"Mēs no savas puses redzam, ka ļoti iespējams tiks panākta vienošanās. Šodien jau runājām par pavisam cita veida modeli," paziņoja Valainis, piebilstot, ka jaunajā variantā tikšot respektētas pašvaldību lauku teritoriju vajadzības pēc investīcijām, kā arī skolu pieejamība.

Izglītības un zinātnes ministrija bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.

Reformas pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu, kam savukārt sekoja ZZS paziņojums, ka tā nav gatava atbalstīt reformu sākotnējā veidolā.

Kā paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.