Par tālāku rīcību Latvijas skolu tīkla un finansēšanas modeļa maiņas jautājumā koalīcija lems nākamnedēļ, ceturtdien pēc tikšanās ar reģionu pašvaldībām medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Politiķe pauda gandarījumu, ka daļa pašvaldību pārstāvji uz tikšanos ieradās sagatavojušies un pastāstīja gan par to, kādi ir to plāni pēc administratīvi teritoriālās reformas, gan par to kādas ir pašvaldību reālās vajadzības, lai ieviestu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu programmas finansēšanas modeli.
Siliņas skatījumā, izmaiņas esot gatavs ieviest "liels skaits pašvaldību".
"Koalīcija nākamnedēļ izdiskutēs, kāds ir katras partijas viedoklis par to, proti, vai mēs virzāmies uz priekšu un dodam vismaz vienai daļai pašvaldību zaļo gaismu ieviest jauno skolu programmas finansēšanas modeli," sacīja Siliņa.
Ministru prezidente uzskata, ka šobrīd saprātīgākais lēmums būtu pakāpeniska reformu ieviešana, proti, nenoteikt visām pašvaldībām vienu konkrētu datumu. Tām pašvaldībām, kurām vēl ir jautājumi par ceļu remontēšanu, autobusu iepirkšanu vai dienesta viesnīcām, būtu vajadzīgs ilgāks laiks, lai izmaiņas varētu notikt "saprātīgā veidā". Tāpat pašvaldībām vajadzīgs laiks, lai saprastu, kā izmaiņas vienā pašvaldībā ietekmēs citu, skaidroja Siliņa.
Jau iepriekš izskanējis, ka šis pārejas periods varētu būt gads vai divi.
"Mums ir jāiedod pārejas periods - tas būtu tas saprātīgākais lēmums. Tas vienu daļu pašvaldību iedrošinātu labāk," uzskata Ministru prezidente.
Komentējot to, vai ir kāda pašvaldība, kura piedāvāto modeli nevēlas ieviest, Siliņa sacīja, ka ir tādas pašvaldības, "kuras uzdeva ļoti daudz jautājumus". "Bija skaidrs, ka pašai pašvaldībai iekšienē vēl nav skaidrs, kā virzīsies dažādi jautājumi, ja, piemēram, ceļi nav remontēti," sacīja politiķe, piebilstot, ka šādām pašvaldībām ir nepieciešama konsultācija arī ar Autotransporta direkciju.
LETA jau ziņoja, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".
Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.
Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.
