Čakša: No skolotājiem tiek prasītas pārdabiskas spējas

© Dmitrijs Suļžics/MN

Izglītības kvalitāti un pārmaiņās skolās var nodrošināt skolotājs, vienlaikus no viņa tiek prasītas pārdabiskas spējas, atklājot diskusiju "Pedagogu sagatavošana un tālākizglītība", sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa norādīja, ka no skolotāja tiek prasītas tehnoloģiskās prasmes, zināšanas, spēja jauniešos raisīt interesi par konkrēto mācību priekšmetu, kā arī papildus skolotājam ir jārisina dažādi jautājumi ar vecākiem. Šāda slodze raisa jautājumus par to, kā labāk strādāt, kā vadīt klasi, bet vienlaikus arī jādomā, kā savā darbā neizdegt. Čakša diskusijas klausītājus aicināja atcerēties "pateikt kādu labu vārdu par skolotājiem".

Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka skolotājs ir universitātes lielākais ieguldījums tēvzemes attīstībā, un LU ir jāuztur saikne ar skolām un novadiem, kur jaunie skolotāji turpina savu profesionālo karjeru.

Muižnieks uzskata, ka šobrīd tiek iezīmēts "izrāviens skolotāju izglītības attīstībā". Vienlaikus viņš apzinās, ka šie vārdi var raisīt skepsi, jo izglītības nozarē ir bijušas dažādas reformas, taču, Muižnieka ieskatā, iepriekš visas ieceres nav bijušas pietiekami skaidras un izrunātas.

"Manuprāt, uz ko mēs virzāmies, ir senā patiesība, ka teorija bez prakses ir vīstoša, bet prakse bez teorijas ir akla. Tikai savienojot tās abas kopā, mēs varam būt droši, ka labākais skolotājs stāvēs mūsu klases priekšā," sacīja Muižnieks.

LETA jau vēstīja, ka šodien Čakša, LU vadība un mācībspēki diskusiju cikla noslēgumā ar pašvaldību, izglītības pārvalžu un iestāžu vadītājiem, kā arī darba devējiem spriedīs par turpmāko rīcību, lai pilnveidotu izglītības speciālistu sagatavošanu un profesionālo tālākizglītību, aģentūru LETA informēja LU.

Latvijā

Mākslas un seno priekšmetu restauratoru aprindās raisījušās bažas par to, ka pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas it kā atdalīšanās no Maskavas patriarhijas uz Krieviju ir izvests liels daudzums Latvijas Pareizticīgās baznīcas vērtīgo priekšmetu, kam ir mākslas vērtību statuss. Tas varētu būt noticis šā gada pavasarī vai agrāk, un šo “pasākumu” esot organizējusi pati pareizticīgo baznīca. Lai saprastu, kas ir noticis (vai nav noticis), “Neatkarīgā” meklē atbildes.

Svarīgākais