Otrdiena, 5.marts

redeem Aurora, Austra

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Valsts finansējumu nākamajā mācību gadā vēl varētu saņemt skolas ar neatbilstošu minimālo skolēnu skaitu klašu grupā

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ja izglītības iestāde uz 1.septembri neatbildīs Ministru kabineta (MK) noteiktajam minimāli pieļaujamajam skolēnu skaitam klašu grupā, tad 2024./2025.mācību gadā tā vēl saņems valsts finansējumu, izriet no grozījumiem Izglītības likumā, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi publiskajai apspriešanai līdz 15.februārim.

Ja izglītības iestāde neatbildīs noteiktajiem kritērijiem arī pēc tam, pedagogu darba samaksu no 2025.gada 1.septembra būs jānodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju finanšu līdzekļiem.

Atbilstoši likumprojektam, Ministru kabinets (MK) noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12.klašu grupā, kā arī kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka skolas, uz kurām minimālo skolēnu skaitu nenoteiks, tai skaitā attiecībā uz skolu pieejamības nodrošināšanu.

Valdība sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izglītības iestāžu dibinātājiem izstrādās MK noteikumus, nosakot minimālo izglītojamo skaitu klašu grupās, kā arī kritērijus, atbilstoši kuriem, minimālais skolēnu skaits netiks attiecināts. MK noteikumu izstrādē tiks ņemts vērā informatīvajā ziņojumā norādītais un faktiskā situācija ar izglītības iestāžu ekosistēmu.

MK noteiks kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja tā neatbildīs noteiktajiem kritērijiem.

Ja izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā nesasniegs MK noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu, un neatbildīs kritērijiem, atbilstoši kuriem uz izglītības iestādi nav attiecināms minimālais skolēnu skaits, pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā varētu nodrošināt no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta. Pašvaldībām būs jānodrošina pedagogu darba samaksu tās dibināto skolu attiecīgajā klašu grupā tādā pat apmērā, kādā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja atbilstu skolēnu skaits.

IZM piedāvātie grozījumi Izglītības likumā varētu stāties spēkā ar šī gada 1.septembri.

Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, 63,6% izglītojamo 2022./2023.gadā mācījušies vidusskolās, kas veido 39,5% no visām izglītības iestādēm. Turpretim pamatskolās mācījušies 23% izglītojamo, lai arī tās veido 47,4% no visām izglītības iestādēm. Atšķiras arī vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs pa izglītības iestādes tipiem, secinājusi IZM. Sākumskolā uz vienu izglītības iestādi ir vidēji 212 skolēni, pamatskolā - 187, bet vidusskolā un valsts ģimnāzijā - ap 620.

IZM vērš uzmanību arī uz izglītības iestādes lieluma atšķirībām pa urbanizācijas līmeņiem. Vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādē vismazāk ir lauku teritorijās, bet visvairāk pilsētās - attiecīgi vidēji 230 un 726 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi. Lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās kopumā mācās 36,8% no kopējā izglītojamo skaita, taču tieši tur atrodoties lielākais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits - 61,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita. IZM izceļ tieši pamatskolas posmu, kurā kurā lauku un mazapdzīvotās teritorijās mācās 10,8% no kopējā izglītojamo skaita, bet izglītība tiek īstenota 34,5% izglītības iestāžu.

Izvērtējot viena izglītojamā mācību gada izmaksas atkarībā no urbanizācijas līmeņa, IZM secinājusi, ka 39 lauku teritoriju izglītības iestādēs viena izglītojamā izmaksas ir visaugstākās un sasniedz līdz pat 3500 eiro mācību gadā. Turpretim pilsētu skolās viena izglītojamā mācību izmaksas lielākoties variē no 1500 līdz 2000 eiro mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.