Cilvēku bažas par skolu tīkla sakārtošanu nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild, sociālajā medijā "Facebook" uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš norāda, ka skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām par izglītību allaž nāk līdzi liela emocionāla slodze, kur katram ir, ko teikt.
Pēc Rinkēviča paustā, lai kāds arī būtu mūsu viedoklis un lai kādas domas domātu oponenti, visiem ir jāsarunājas cieņpilni. Prezidents vērš uzmanību uz to, ka finanšu resursu visām vēlmēm un visām skolām nav un nebūs pietiekami, taču cieņpilna attieksme, iedziļināšanās un uzklausīšana nemaksā neko.
"To mēs varam atļauties gan lielpilsētā, gan laukos. Cieņu varam atļauties gan Izglītības ministrijas kabinetos, gan pašvaldību rīkotajās apspriedēs, gan diskusijās sociālajos tīklos. Mēs taču bērnus mācām sarunāties cieņpilni. Rādīsim piemēru," aicina Valsts prezidents.
Viņš arī norāda, ka gadiem ir rēķināts un meklēts ideālās skolas finansēšanas veids, bet neko tā arī nenolēmuši. Valsts prezidenta ieskatā rezultāts vienīgi ir tāds, ka iedzīvotāji neuzticas valsts pārvaldei, netic tam, ka viņus sadzird un redz. Rinkēvičs uzsver, ka vārds "reforma" ir kļuvis par lamuvārdu, nevis pozitīvu vēstnesi. Prezidents atzīmē, ka patlaban jārīkojas pragmatiski, loģiski un atbildīgi.
"Domāju, ka saprātīgi ir vienoties par ieraugāmu un ticamu pirmo soli. Strādāt ar tām pašvaldībām, kurām ir skaidrs plāns un nepieciešams papildus atbalsts, finansējums. Pārējās - konsultēt, palīdzēt sagatavoties pārejai noteiktā laikā. Vienā dienā nesalabosim visu iepriekšējo gadu kļūdas, ar spēku tikai izrausim vēl lielākus robus sabiedrības audumā," sociālajā medijā klāsta Valsts prezidents.
Viņa ieskatā, modelējot piedāvāto skolu tīklu, ir jābūt skaidrībai par ceļiem un autobusiem, redzējumam par Latvijas austrumu pierobežu un to, ka saglabājam skolas, kuru sniegums centralizētajos eksāmenos ir virs vidējā. Prezidents uzsver, ka jāmeklē risinājumi pēc būtības.
Rinkēvičs norādīja, ka daudz var dzirdēt par to, kā nebūs, taču pārāk maz tiek skaidrots tas, kas būs, piemēram, vai lielākajās skolās būs gana daudz labu pedagogu, vai būs transports un šoferi, lai bērnus vestu uz tālākām vidusskolām, vai ziemā būs tīri un droši ceļi, lai autobuss kur vispār varētu aizbraukt, vai skolā, kurā tagad mācīsies slēgtās skolas bērni, būs kapacitāte kvalitatīvi uzņemt šos jaunos bērnus.
"Jāskatās pavisam tuvā nākotnē - ko un kā skolu pārveides vai slēgšanas gadījumā mēs attīstīsim un kādi resursi tam būs nepieciešami. Jābūt plānam un īpašam risinājumam ar visatbilstošāko atbalstu konkrētai skolai. Izmaksu samazināšana nav pārmaiņu mērķis, izglītības kvalitāte ir, bet ir jābūt skaidram redzējumam, kādas kvalitātes izmaiņas panāksim, tās jāskaidro," pauž Rinkēvičs.
Viņš atzīmē, ka diskusijās par Latvijas skolu nākotni tiek runāts par skolu sociālo funkciju, par skolu kā kultūras dzīves centru, par skolu kā nozīmīgi darbavietu. Skola pilda šīs funkcijas, bet skolas pamatuzdevums ir kvalitatīva bērnu izglītība. Valsts prezidenta ieskatā uz skolu slēgšanu un pārveidošanu visupirms vajadzētu lūkoties caur šo prizmu - vai pāreja no tuvākas, bet mazākas skolas uz tālāku, bet lielāku tiešām uzlabos bērni izglītību un neiedragās viņu labsajūtu.
Rinkēvičs uzsver, ka mūsu uzdevums ir dot bērniem vissvarīgāko instrumentu, kas ļaus savas dzīves veidot un izvēli izdarīt pašiem. Šis instruments ir laba izglītība. Viņš norāda, ka Latvijā katrai skolai jābūt ļoti labai skolai.
"Ikvienu iesaistīto lūdzu domāt par to, kā tieši mainīsies eksāmenu rezultāti, kā mainīsies bērnu iespējas iestāties universitātē, kā mainīsies viņu iespējas pašiem izvēlēties darbavietu, uzsākt savu biznesu vai būt radošas profesijas pārstāvim. Galu galā - kā veidosies viņu, kā jauno pilsoņu attieksme pret mūsu valsti, kurā ir un allaž būs gan mazi ciemi, gan dižas pilsētas," noslēgumā raksta Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir gatava individuāli strādāt ar pašvaldībām par gaidāmajām izmaiņām skolu tīklā, pirmdien, 29.janvārī, pēc koalīcijas partiju sanāksmes klāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa atkārtoti uzsvēra, ka izmaiņu izglītības sistēmā mērķis ir bērniem nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību. Visi vēlamies, lai bērns pēc mācībām skolā var iestāties labā augstskolā un pieaugušā vecumā iegūt darbu ar labu atalgojumu, sacīja politiķe.
"Nevienu skolu neslēdz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). (..) Tas ir un paliek pašvaldības lēmums," sacīja valdības vadītāja skaidrojot, ka katra pašvaldība pati izlemjot, piemēram, kādas divas skolas konsolidēt kopā, lai bērniem būtu pieejamas matemātikas, ķīmijas, fizikas specializētās klases. Šādi lēmumi tiek pieņemti, arī lai risinātu pedagogu trūkumu, norādīja Siliņa.
Situācijas pašvaldībās nav vienādas, tāpēc pieejamā finansējuma jautājumus IZM būs jāskata ar pašvaldībām individuāli, pauda Ministru prezidente. Tāpat jārisina autobusu pieejamība nokļūšanai jaunajā skolā, atzīmēja Siliņa. Ministru prezidente ir pārliecināta, ka, izskaidrojot ieguvumus vecākiem, radīšoties lielāka sapratne.
Pirmdien vairākās Latvijas skolās norisinājās atbalsta akcija mazajām skolām, kurās, dziedot valsts himnu, sanākušie aicināja valdību veidot, viņuprāt, pārdomātāku skolu tīkla reformu.
Būs arī vietas, kur jāceļ jaunas skolas, jo, piemēram, Rīgā un Ādažos trūkst telpu. Šis jautājums tiek risināts kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), sacīja Siliņa.
Tuvākajā laikā par izmaiņām skolu tīklā tiks runāts koalīcijas sanāksmē, uzklausot Čakšu.
LETA jau ziņoja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.
Jaunajā finansēšanas modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10. līdz 12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.
Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.
Izglītības un zinātnes ministre Čakša iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.