Daugavpilī neplāno slēgt skolas, taču naudas trūkuma dēļ varētu tās apvienot

© pexels.com

Daugavpils pašvaldība neplāno slēgt skolas, taču naudas trūkuma dēļ varētu tās apvienot, šodien preses konferencē norādīja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Izglītības un zināntes ministrijas noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem Daugavpilī neatbilst divas skolas - J.Raiņa Daugavpils 6.pamatskola un 11.pamatskola, informēja domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Aleksejs Vasiļjevs. Šādas skolas valsts nefinansē, bet pašvaldībai nav tādu "miljonu gadā", sacīja Vasiļjevs.

Savukārt Elksniņš skolu tīkla reformu nodēvēja par vērstu uz mazo skolu slēgšanu. Viņš sacīja, ka 20.gadsimta 30.gados Latvijas reģionos un pierobežā tika uzbūvētas daudzas skolas, jo "tas ir centrs, ap kuru veidojas pilsētu, pagastu un kopējās infrastruktūras attīstība".

Finansēšanas pārnešana uz pašvaldībām, kad pašvaldību izlīdzināšanas mehānisms pēc būtības ir nevienlīdzības mehānisms, Daugavpils mēra ieskatā, ir pašvaldību ņemšana par ķīlniecēm.

Pašvaldība pašlaik izvērtē risinājumus, ņemot vērā jauno kārtību, un pašvaldība "noteikti neies" pa skolu slēgšanas ceļu, uzsvēra Elksniņš. Pašvaldībā domāšot par skolu apvienošanu, lai veidotu to skolu ekosistēmu, ko pieprasa valsts.

Jau ziņojām, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.-12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas, lēš IZM.

IZM piedāvā kritērijus "efektīva skolu tīkla izveidei". Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.

Latvijā

Jautājums par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lietderību arvien ir darba kārtībā, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzskata, ka ikvienas valsts pārvaldes iestādes funkcijas ir jāizvērtē kritiski, īpaši ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kas saistās ar aizsardzības nozari un tās finansēšanu.

Svarīgākais