Pašvaldības: Vardarbības novēršanai skolās nepieciešama vecāku iesaiste

Lai pilnvērtīgi novērstu emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs, nepieciešama vienota izpratne par problēmas būtību, atbalsta personāla pieejamība skolās un visaptveroša valsts politika, secināts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā diskusijā.

Kā aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Liene Užule, diskusijas rezultātā secināts, ka vardarbības sekmīgai novēršanai būtu nepieciešams stiprināt vecāku iesaisti uzvedības problēmu risināšanā. Savukārt izglītības iestādēs trūkstot atbalsta personāla, veselības datu pieejamības un sadarbības ar ģimenes ārstu.

Tāpat izglītības iestādēm būtu aktīvāk jāziņo par iespējamiem gadījumiem un sekmīgāk jāsadarbojas ar institūcijām, kā arī jāsaņem atbalsts. Vienlaikus vardarbības gadījumu un uzvedības traucējumu risināšana, atpazīšana vajadzīga visos izglītības posmos - sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz pat pilngadības sasniegšanai.

Diskusijā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska prezentēja izstrādāto rīcības algoritmu izglītības iestādēm vardarbības gadījumos, tas ir nosūtīts visām pašvaldībām. Algoritms ietver trīs līmeņus - zems risks (zaļš), vidējs risks (dzeltens) un augsts risks (sarkans).

Pirmajā līmenī tiek risināts izglītības iestādes ietvaros, otrajā līmenī ir nepieciešama papildus resursu piesaiste, bet trešajā līmenī -nekavējoša rīcība un papildu resursu piesaiste ārpus izglītības iestādes.

Savukārt sekmīgai vardarbības novēršanai nākotnē vajadzīga obligātās vardarbības novēršanas programma ieviešana izglītības iestādē, speciālās drošības komandas izveide ar definētiem noteikumiem, pakalpojumu pieejamība bērniem, tolerances pret vardarbību mazināšana sabiedrībā u.c.

Kā diskusijā informēja Valsts kancelejas Valsts attīstības plānošanas nodaļas konsultante Olita Augustovska, vienam no pieciem bērniem esot grūtības, kas būtiski ietekmē viņa ikdienas funkcionēšanu un normālu attīstību.

Augot sabiedrības labklājībai citu indivīda nespēju iemeslu svars samazinās, bet psihisko, uzvedības un attīstības traucējumu svars palielinās. Vismaz vienam no desmit bērniem jau esot diagnosticēti psihiski, uzvedības vai attīstības traucējumi. Turklāt 50% visu šo traucējumu sākas līdz 15 gadu vecumam.

Latvijā lielākā daļa šo traucējumu netiek atpazīti un paliek neārstēti, uzsvēra Augustovska. Agrīna atklāšana un adekvāta palīdzība būtiski uzlabo tālāko psihosociālo prognozi.

Visbiežāk iztrūkstošais pakalpojumu piedāvājums ir bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, bērniem, kuri iesaistīti vienaudžu pāridarījumos, ar agrīnās uzvedības traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti, sociālemocionālām grūtībām, trauksmi.