Pašvaldības skaidro, kāpēc skolotāji "bēg prom" no mazo pilsētu un pagastu skolām
Sabiedrības attieksme, īpaši mazajās pilsētās un pagastos, ir viens no iemesliem skolotāju "bēgšanai" no skolas, tāpēc tiem būtu jāapgūst arī darbs ar pieaugušajiem, lai pirmā vecāku sapulce nebūtu arī pēdējā, uzsvēra pašvaldību pārstāvji, tiekoties ar Izglītības un zinātnes (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) pārstāvjiem.
Kā informē LU, pagājušajā nedēļā notikušajā diskusijā ar Jēkabpils, Līvānu, Aizkraukles, Madonas, Varakļānu, Preiļu, Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Rēzeknes pašvaldību pārstāvjiem atbalsta personāla iesaiste mācību procesā bija viens no aktuālajiem tematiem.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēruši "absolūtu nepieciešamību" pēc sociālo pedagogu, speciālo pedagogu, mentoru, psihologu iesaistes skolas ikdienā. Starp iemesliem, kādēļ jaunie cilvēki neizvēlas darbu skolā, izskanēja sabiedrībā izplatītie mīti par skolotāja profesiju, nepietiekams atbalsta personāla skaits skolās, lai spētu kvalitatīvi īstenot iekļaujošo izglītību, nepietiekams līdzsvars starp vecāku un skolēnu pienākumiem un tiesībām, kā arī metodisko materiālu un atbalsta trūkums skolotājiem.
Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora stāstīja, ka Madonas novadā šogad, pateicoties skolu direktoru izdomai, skolotāju vakanču nav, bet "tuvākajos gados būs vairāk nekā simts". Tas esot saistīts ar skolotāju vecumu un drīzu došanos pensijā. Atbalsta personāla vidū situācija gan neesot tik spīdoša, īpaši trūkst speciālo pedagogu, kas spējīgi strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Par iespējamiem risinājumiem pašvaldību pārstāvji sauca lielāku skolotāju palīgu skaitu un psiholoģisko atbalstu jaunajiem skolotājiem, palīdzot tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) rosinājis ieviest sistēmu, ka skolā par problēmsituācijām ar vecākiem komunicē tikai direktors vai direktora vietnieks, nevis "katrs ar savām idejām un problēmām brūk virsū skolotājam".
Tāpat pašvaldību pārstāvji aicināja LU pārdomāt topošo skolotāju prakses ilgumus, lai pedagogu sagatavošanā lielāks uzsvars būtu darba videi.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) diskusijā piekrita, ka atbalsta nodrošināšana ir "viens no nozīmīgiem "saskaitāmajiem" sarežģītajā izglītības procesā". Kā labo piemēru ministre pieminēja "Fizika I" mācību materiālu sagatavošanu - iesaistot dažādus ekspertus, tiek domāts par metodisko atbalstu plašākā mērogā, sniedzot atbalstu skolotājiem jaunā mācību satura ieviešanā.
Līdz šim ar citu novadu pārstāvjiem aizvadītajās diskusijās kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem izskanējis jaunu pedagogu piesaistīšana un noturēšana skolās. Tas nereti esot atkarīgs nevis no tā, cik augstu atalgojumu un kādus papildu ieguvumus piedāvā pašvaldība, bet gan sabiedrības attieksmes, pilnveides iespējām, drošas un atbalstošas darba vides esamības un citiem aspektiem. Sarunu dalībnieki pieskārušies arī tādiem tematiem kā pedagogu profesionālās pilnveides kursi un sertifikācijas, pedagoģijas studiju principu maiņa, citu nozaru profesionāļu piesaistīšana skolām atsevišķu stundu vadīšanai.
Novembra izskaņā plānots rīkot noslēdzošo diskusiju cikla tikšanos Kurzemē. Ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, iecerēts sagatavot rīcības plānu tālākām darbībām.