LIZDA lūgs nākamā gada budžetā rast finansējumu pedagogu slodžu balansēšanai
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs nākamā gada budžetā rast finansējumu pedagogu slodžu sabalansēšanas nākamajam posmam, saka LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pedagogu slodžu balansēšana bija viena no pedagogu streika vienošanās prasībām. Pedagogu arodbiedrība cer, ka finansējums tiks rasts, pretējā gadījumā tā lemšot par turpmāko rīcību.
Tāpat arodbiedrība aicinās pārskatīt izmaksu grozu profesionālajā izglītībā, kur izmaksas neesot pārskatītas kopš 2007.gada, kā arī zinātnes bāzes finansējumu.
Kopumā vērtējot novirzīto finansējuma apmēru izglītībai, Vanagas ieskatā, būtu bijis nepieciešams atvēlēt vairāk, it īpaši augstākajai izglītībai un zinātnei.
No piešķirtiem papildu 119,7 miljoniem eiro prioritāro pasākumu īstenošanai izglītības un zinātnes jomā nākamgad 91,3 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai pirmsskolas, vispārējā un profesionālajā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā.
Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, papildus 4,9 miljoni eiro nākamgad tiks novirzīti pedagogu palīgu un atbalsta personāla atalgojuma nodrošināšanai, lai nodrošinātu plašāku atbalstu mācībās skolēniem un skolotājiem darbam mācību stundās. Plānota arī pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām. Lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei, paredzēti papildus 4,2 miljoni eiro.
Teju viens miljons eiro papildus paredzēts STEM izglītības jomu atbalstam un stiprināšanai. Papildu finansējums paredzēts STEM jomas programmām interešu izglītībā, STEM piedāvājuma stiprināšana Valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programmai, kas, pēc IZM aplēsēm, trīs gados ļautu sagatavot 180 jaunus skolotājus.
Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro. Papildus finansējums paredzēts snieguma finansējuma stimulu palielināšanai augstākās izglītības un zinātnes finansējumā, augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai pilotprojekta formā, valsts augstskolu padomju darbības tālākai nodrošināšanai, atbalstam Latvijas dalības stiprināšanai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) virzībai uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte. Finansējums tiks novirzīts arī inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu.