Šā gada valsts pasūtījums Latvijas mācību iestādēm liecina, ka svarīgāka par kvalificēta, sevi un Latvijas pensionārus uzturēt spējīga darbaspēka ražošanu joprojām ir izglītībai atvēlētās naudas tērēšana.
Politiķi, ekonomisti un uzņēmēji jau ilgstoši cits citam kategoriski piekrīt, ka akcenti izglītības sistēmā nekavējoties jāpārliek. Ka jāpārtrauc finansiāli pārmērīgi veicināt dažādas mīkstās zinātnes, kas tautsaimniecības atveseļošanā būtisku artavu nespēj dot, vislielāko labvēlību piešķirot eksaktajām studijām. Taču šajā mācību gadā budžeta vietu sadalījums Latvijas augstskolās un koledžās faktiski nav mainījies, bet pārņemts no pērnā. Un studējošo skaits formāli par atbalstāmajām noteiktajās jomās ir četras reizes mazāks nekā neatbalstāmajās. Budžeta vietu sadalījuma plānotājus tur gan vainot var tikai daļēji, jo jauniešus slimīgi interesē sociālās zinātnes un visvairāk pieprasītā ir komunikācijas zinātņu bakalaura programma. Latvijas Universitātē šajā mācību gadā tika iesniegti 1235 pieteikumi. Par 200 (!) vairāk nekā pērnajā. Visticamākais, tāpēc, ka šī joma šķiet vieglāka, – tā domā Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde. "Kāpēc viņi iet uz sociālajām zinātnēm? Budžeta vietu tur ir tikai 7%. Tādu nopietnu pētījumu šajā jautājumā nav. Iespējams, problēma ir tajā apstāklī, ka jaunieši vidusskolā nav, kā nākas, apguvuši matemātiku, ķīmiju, fiziku. Tāpēc viņi iet tālāk virzienā, kas šķiet vieglākais." Tā neesot tikai Latvijas problēma – visā Eiropā valda sociālo zinātņu pārprodukcija. Taču valsts arī nevarot aizliegt mācīties to, ko viņi grib. Neļaus studēt Latvijā, brauks citur.
Ar diplomu pēc pabalsta
Pārmetumus izglītības procesa organizatori izpelnās no ekonomistiem. "Mūsu ministriju neapmierina izglītības sistēma," atzīst Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs. Piemēram, izstrādājot vidējā termiņa darbaspēka pieprasījuma prognozes, ir norādīts, ka sociālajās zinātnēs ir pārprodukcija. Taču šobrīd izglītotu bezdarbnieku ražošana turpinās. Uzņēmums Izglītības biznesa konsultācijas izpētījis Latvijas bezdarbnieku sarakstus, un tur aina ir šāda. Skaitliski visvairāk absolventu, kas pa taisno dodas pieteikties bezdarbniekos, ir Latvijas Universitātei – pagājušajā mācību gadā te sagatavoti 104 bezdarbnieki. Taču tā ir arī vislielākā Latvijas mācību iestāde. Tāpēc korektāk ir skatīt procentus no kopējā absolventu skaita, un te līderu trio ir šāds: līderos Daugavpils universitāte ar 6,34% bezdarbnieku no absolventu vidus. Kultūras akadēmijai bez darba paliek 4,55%, bet Ventspils augstskolai 4,40%. Šajā topā gan jāņem vērā reģionālais aspekts.
Konsultāciju uzņēmuma īpašnieks Aldis Baumanis, kurš darbojas arī Augstākās izglītības padomē un ir profesors Biznesa augstskolā Turība, spriež, ka pēc vidējiem skaitļiem augsti izglītoto absolventu–bezdarbnieku īpatsvars nav nekāda lielā traģēdija. Taču tas pēc būtības ir absurds: "Bēdīga anekdote. Cilvēks mācās par valsts naudu. Tātad viņu uztur skolotāji, pensionāri un visi pārējie nodokļu maksātāji. Tad viņš absolvē augstskolu, saņem bezdarbnieku pabalstu, un, tā vietā, lai uzturētu pensionārus, viņš pats atkal ir uzturams!"
Alternatīvs risinājums
A. Baumanis uzskata, ka no valsts budžeta vietām vispār būtu lietderīgi atteikties, bet finansēt mācības kredītu veidā, piemēram, ar nosacījumu, ka katrs pēc mācībām nostrādāts gads dzēš 20% iztērētās naudas. Tad jaunie cilvēki censtos apgūt profesijas, kam ir perspektīva un valsts deklarēts atbalsts. Tās ir informācijas tehnoloģijas, matemātika, ražošana, dabaszinātnes, inženierzinātnes. Paradoksālā kārtā šobrīd augsti izglītoto bezdarbnieku rindās visplašāk pārstāvēti ir nevis kultūras darbinieki vai žurnālisti, bet tieši inženieri. Viņu ir 16,5% – būvinženieri, elektroinženieri, mehānikas, elektronikas speciālisti. IZM pārstāve G. Rēvalde gan skaidro, ka tie ir vecā padomju kaluma inženieri, kuriem ir maza sapratne par modernajām tehnoloģijām plus vēl valodas problēmas. Moderni izglītoti eksakto zinātņu pārstāvji ir nepieciešami un būs nepieciešami arvien vairāk. Protams, tas ar nosacījumu, ka Latvijas tautsaimniecība nākamajos gados sāk izrādīt košākas dzīvības pazīmes nekā pašlaik. Eiropas Savienības kopējās prognozes rāda, ka 2020. gadā 30–34 gadus vecu cilvēku vidū 36% būs nepieciešama augstākā izglītība. Tas saistīts ar pāreju uz zinātņietilpīgu ekonomiku. Protams, ja ekonomika neatkopsies, tad arī viņiem būs problemātiski atrast darbu.
Izmaiņas būs
Šogad līgumi ar augstskolām jau noslēgti, un jebkuras runas par budžeta vietu samazinājumu nozare uztver ļoti slimīgi. Taču nākamgad gan izmaiņas varētu tikt veiktas – pa tematiskajām grupām. Izglītības jomā budžeta vietu skaits samazināms, jo sāk aptrūkties bērnu, ko skolot. Sociālajās zinātnēs – tas varētu tikt mazināts līdz minimālajiem 20 studentiem vienā grupā. Lielākiem budžeta procentiem jātiek atvēlētiem inženierzinātnēm. Šo izmaiņu plānošana Izglītības ministrijā sāksies vasaras beigās. Pārmetumus par ekonomisko reāliju ignorēšanu ministrija noraida, jo desmit gadu griezumā redzams, ka akcenti tiek pārlikti. Izglītībai mazumā gājušas 1599 budžeta vietas. Sociālajām zinātnēm, komerczinībām un tiesībām – 1749 vietas nost. Toties inženierzinātnēm, dabaszinātnei, matemātikai, IT, ražošanai un būvniecībai klāt pieliktas 1354 budžeta vietas. Tiesa gan – arī humanitārajām zinātnēm un mākslai + 544 vietas.
Profesors A. Baumanis spriež, ka dzīve un naudas trūkums piespiedīs izglītības jomu sakārtot, bet pagaidām uzņemt gaitu šajā virzienā traucējot daudzos nozares darboņos dzīvā filozofija: "Budžeta nauda ir dāvana no debesīm, un mūsu galvenais uzdevums ir to notērēt.
***
STUDENTU SKAITS IZGLĪTĪBAS GRUPĀS
Studentu skaits izglītības tematiskajās grupās valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās (2010./2011.)
Joma Studentu skaits No tiem par budžeta līdzekļiem
Izglītība 6993 686
Humanitārās zinātnes un māksla 9264 1605
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 48 614 1703
Dabas zinātnes, matemātika, IT 6682 2085
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 13 936 3258
Lauksaimniecība 1178 234
Veselības aprūpe un sociālā labklājība 10 589 2094
Pakalpojumi 6526 799
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija