Latvijas augstskolas ir pārmaiņu priekšā. To apvienošanu plāno jau kopš 2021.gada. Šobrīd plāni iesniegti ministrijā un noris pēdējie saskaņošanas darbi. Galvenais apvienošanas mērķis ir uzlabot vājāko augstskolu rādītājus. Procesam atvēlēta ievērojama summa – 80 miljoni eiro. Taču tā, visticamāk, ir tikai maza daļa no nepieciešamā. Ministrija pati apzinās, ka ar to nepietiek, bet cik daudz ir vajadzīgs – tā nav rēķinājusi, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
2021.gadā noslēgts pēdējais starptautiskais augstskolu novērtējums Latvijā. Tas uzrādījis salīdzinoši drūmus rezultātus. Dalība tajā bijusi obligāta visām valsts augstskolām un pēc vēlmes tajā varēja iesaistīties arī privātās. No 62 Latvijā reģistrētām zinātniskajām institūcijām novērtējumā piedalījās 38.
Balstoties uz novērtējuma secinājumiem, Izglītības ministrija piedāvāja mainīt augstskolu finansēšanas modeli. Lai tās motivētu sasniegt labākus rezultātus piedāvāts finansējumu saistīt ar starptautiskā novērtējuma rezultātiem. Tās, kuras novērtējumā vērtētas ar 2 vai mazāk, valsts nefinansēs nemaz.
Universitāšu apvienošana ir pēdējo gadu lielākā augstākās izglītības reforma. Visi apvienošanas plāni jau iesniegti un atrodas saskaņošanā. Kamēr tam atvēlētie 80 miljoni ir par maz, cik naudas reāli tam ir vajadzīgs neviens nezina.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša raidījumam skaidro:
Es domāju, ka tas plāns ir bijis pārāk plūstošs. Ja jūs man jautājat, tad tas lielais uzstādījums, kādu mēs redzam šo augstākās izglītības laukumu, nav bijis ļoti precīzi iezīmēts.
Ja mēs skatāmies uz augstskolu konsolidācijas plānu, pēc būtības, ir jāsaprot, kāds ir uzdevums. Uzdevums ir veidot tādas studiju programmas, lai mūsu jaunieši iegūtu atbilstoši tās kvalifikācijas un šobrīd pēc studējošo monitoringa mēs redzam, tādas kvalifikācijas, lai viņi būtu noderīgi darba tirgum. Un mēs skatāmies uz to, kas ir nepieciešams konkrētajam reģionam, vērtējot kopumā, secina Čakša.
Par lielo augstākās izglītības iestāžu skaitu Latvijā runā jau sen. Ik pa laikam izskan argumenti par un pret valsts finansēto augstskolu apvienošanai. Pēdējā ievērojamā apvienošana notika 2019.gadā, kad Latvijas universitātei pievienoja Rīgas 1.medicīnas koledžu, savukārt Rīgas Tehniskajai universitātei - Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu.
Ministrija piedāvāja citām augstskolām pievienot Latvijas Jūras akadēmiju, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju, Fizikālās enerģētikas institūtu, Banku augstskolu, Liepājas universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Šīs augstskolas saņēmušas zemus punktus starptautiskajā novērtējumā.