RSU komentē konfliktu studentu vidū; par diviem gadījumiem esot ziņots VDD

© Oksana Džadana/F64

Reaģējot uz medijos izskanējušo informāciju, ka vairāki Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti no Izraēlas ir saņēmuši naidu kurinošus tekstus un draudus, notikušo komentējusi arī augstskola.

"Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, ir tikai saprotams, ka studenti, kurus tas skar personīgi, ir ārkārtīgi satraukti un reaģē īpaši jūtīgi," pauda RSU, piebilstot, ka līdz šim brīdim nav saņēmuši informāciju par fizisku aizskaršanu. RSU novērojusi, ka lielākoties šiem studentiem nepieciešama "vienkārša saruna un emocionālais atbalsts no universitātes", kas arī tiekot sniegts.

Universitāte apliecināja, ka ir saņēmusi ziņojumus par iespējami nekorektiem izteikumiem sociālo tīklu kontos un savstarpējās sarunās studējošo vidū, tomēr neprecizēja, cik šādu ziņojumu saņemts. Par diviem gadījumiem esot ziņots Valsts drošības dienestam. Tie notikuši pēc kara sākšanās Tuvajos Austrumos.

RSU uzsvēra, ka juridiski drošību un rīcību apdraudējuma gadījumā regulē studiju iekšējās kārtības noteikumi, kuros "skaidri atrunāts algoritms rīcībai jebkuru apdraudējumu gadījumos".

RSU uzsver arī docētāju lomu situācijas mediēšanā, nodarbību laikā radot "korektu akadēmisko atmosfēru". Pēc universitātes paustā, nodarbības ir relatīvi mazās studējošo grupās, kurās docētājs var uzraudzīt situāciju, bet lekciju materiāli ir video formātā, un studējošajiem nav fiziski jābūt lekciju auditorijā. Arī ārvalstnieku grupas tiekot veidotas pēc komūnas principa, lai kopā studētu cilvēki no līdzīgām kultūrām un ar līdzīgiem uzskatiem.

"Esot relatīvā drošībā šeit, Latvijā, mēs redzam - karš, pat ja tā aktīvā darbība notiek tūkstošiem kilometru no mums, sēj ciešanas tālu aiz tā robežām. RSU ir starptautiska universitāte, un mēs patiesi dalām sāpes ar ikvienu, kuru personīgi šie notikumi ir skāruši, un tādi mūsu vidū ir," uzsver universitātes pārstāvji. Studentiem ir iespēja meklēt atbalstu gan kopienā un pie pasniedzējiem, gan pie profesionāliem psihologiem, ko RSU nodrošina bez maksas.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais