Vairāku pedagogu latviešu valodas prasmes neatbilst valstī noteiktajām prasībām

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) septembrī nosūtījis Valsts valodas centram (VVC) informāciju par 12 pedagogiem, kuru valsts valodas zināšanas varētu nebūt atbilstošas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

IKVD aicinājis VVC veikt šo pedagogu valsts valodas prasmju pārbaudes, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina organizēt "izglītības iestādēm labvēlīgākas vizītes".

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē apgalvoja, ka līdzšinējā pieeja, kā IKVD organizē pārbaudes vizītes, izglītības iestāžu darbiniekiem "rada nervozitāti".

"Jau no rīta nostājas pie [izglītības iestādes] durvīm, un ir tikai oktobris. Ja IKVD būtu tik aktīvi strādājis visus šos neatkarības gadus, tad jautājumu [par skolotāju valsts valodas zināšanām] varētu nerisināt, bet viņi izlikās beigti," pārmeta Dundure.

Atbilstoši LPS pārstāves redzējumam, IKVD būtu jāmaina pieeja vizītēm, vairāk interesējoties par skolām nepieciešamo atbalstu un palīdzību. "Es nesaku, ka vajag nebraukt. Vajag braukt, bet draudzīgi braukt," izteicās Dundure.

Arī LIZDA pēc tikšanās ar VVC speciālistiem lūgusi, apstiprinot pārbaudes komisiju un tās darbības kārtību, rast iespēju to saskaņot ar izglītības iestādes darba kārtību, lai pārbaudes nenotiktu pirms mācību gada sākuma augusta nogalē, valsts pārbaudes darbu un eksāmenu laikā un izglītības iestāžu akreditācijas laikā.

Tāpat lūgts rast iespēju pārskatīt pārbaudes metodiku, pedagogu valsts valodas zināšanu pārbaudi izglītības iestādē veicot izlases veidā, nevis visiem konkrētās pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem, "lai mazinātu spriedzi izglītības iestādē", nodrošinot ikdienas darbu.

Vienlaikus arodbiedrība uzsvēra, ka atbalsta skolu direktoriem un pedagogiem noteiktās prasības valsts valodas prasmju jomā, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā.

Pēc IKVD aģentūrai LETA sniegtās informācijas, septembrī īstenoti 44 izglītības iestāžu darbības izvērtējumi Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Vangažos, Viļakā un Ventspilī. IKVD darbinieki konstatējuši, ka pārsvarā mācību process notiek latviešu valodā, kā arī vairākās izglītības iestādēs vienotas skolas pieejas ieviešana mērķtiecīgi uzsākta jau pirms mācību gada sākuma un tiek īstenota labā kvalitātē.

Taču apmēram pusei izglītības iestāžu vadītāju ir jāpilnveido šī procesa vadīšana, bet lielākajai daļai izglītības iestāžu vadītāju noteikti papildu uzdevumi sekmīgai vienotas skolas pieejas ieviešanai.

Piecās izglītības iestādēs mācību stundu vērošanā ir konstatēti pedagogi, kuriem nepieciešams veikt latviešu valodas prasmju izvērtēšanu - IKVD septembrī nosūtījis VVC informāciju par 12 pedagogiem ar aicinājumu īstenot valsts valodas prasmes pārbaudi. Tāpat konstatēts, ka valsts piešķirtais finansējums pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupām un logopēdiem ir "nozīmīgs atbalsts" sekmīgai vienotas skolas pieejas ieviešanai.

Apmeklējot skolu, IKVD eksperti pārliecinās par to, vai izglītības process apmeklējuma dienā notiek latviešu valodā un, vai izglītības iestādes vadītājs ir īstenojis atbilstošu profesionālo darbību, nodrošinot latviskas skolas vidi. Izvērtējuma dienā mācību process visās skolās, izņemot vienu Rīgas pamatskolu, notika latviešu valodā.

Izvērtējums septembrī arī atklājis, ka gandrīz visām izglītības iestādēm ir nepieciešamais nodrošinājums ar mācību līdzekļiem, bet trešdaļai izglītības iestāžu izglītojamo ir grūtības komunicēt latviešu valodā ikdienas mācībās primāri pirmsskolā, 1. un 4.klasēs, un tas saistīts ne tikai ar izglītības iestādes profesionālo darbību, bet arī ar ģimenēs lietoto ikdienas saziņas valodu, kā arī ar apstākli, ka septembris ir pirmais mācību mēnesis pēc salīdzinoši ilga vasaras pārtraukuma.

Tāpat vairākās izglītības iestādēs ir konstatētas būtiskas atšķirības starp izglītojamo iepriekšējiem vērtējumiem gadā latviešu valodā un valsts pārbaudes darbos, un vairākām izglītības iestādēm ir ilgstošas pedagogu vakances.

Veiktajā izvērtējumā par vienotas skolas pieejas ieviešanu tiek padziļināti analizēta izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība un izglītības procesa kvalitāte apmeklējuma dienā, izglītības iestādes vadītāja rīcība, gatavojoties vienotas skolas pieejas ieviešanai, iestādes izveidotā iekšējā kvalitātes sistēma, iestādes faktiskā rīcība, izvērtējot pedagogu un izglītojamo latviešu valodas prasmi, un spēja pilnveidot konstatētos trūkumus, izglītības procesa kvalitāte pirmsskolā, 1., 4. un 7. klasē, valsts piešķirtā finansējuma pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupām un logopēdiem lietderīgums un efektivitāte.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai pārbaudītu, vai mazākumtautības skolās pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) plāno īstenot četrus monitoringa pasākumus, tostarp apmeklēt skolas kopā ar pašvaldībām. Iecerētas arī kārtējās akreditācijas, lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, un direktoru vērtēšana.

Tāpat tiks veiktas pārbaudes pēc dienesta rīcībā nonākušās informācijas par iespējamu neatbilstību.

Lai arī esot pašvaldības, kuras iekšēji ir risinājušas jautājumu par pedagogu nodrošinājumu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kritizēja, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī šo jautājumu neuztver kā valstiski svarīgu.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd vajadzētu pašām apzināties situāciju un izmantot sniegtos atbalsta pasākumus, nevis gaidīt pārbaudi, lai pēc tam meklētu risinājumus. Atbilstoši ministres sacītajam, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa vairs neesot.

Izglītības un zinātnes ministrijā šobrīd notiekot darbs arī pie jautājuma par valodas prasībām bērnudārza auklītēm. Šobrīd uz tām neattiecas pārbaudes, jo tās neiesaistoties izglītības programmas īstenošanā.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, grozījumi attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.

Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.