Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) divu nedēļu laikā izstrādāt konkrētus priekšlikumus skolēnu lasītprasmes uzlabošanai.
Sēdē IZM un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar redzējumu par pasākumiem, kas būtu veicami, lai uzlabotu skolēnu lasītprasmes līmeni. Piedāvājums paredz gan turpināt pirmsskolas un sākumskolas profesionālo pilnveidi par lasītprasmes pakāpenisku attīstību un nostiprināšanu, gan vecāku izglītošanu par to, kā atbalstīt bērnu lasītprasmes attīstību gan pirmsskolas, gan sākumskolas vecumā.
Nacionālajā līmenī iecerēts arī organizēt mērķtiecīgu metodisko darbu, tostarp lasītprasmes uzlabošanai, organizēt konferences skolotājiem par lasītprasmi, popularizēt starptautisko pētījumu, starptautisko projektu pieredzi un rezultātus, kā arī koordinēt nepieciešamo atbalstu, monitorēt procesu un rezultātus, īstenojot pāreju uz vienotu skolu. IZM iecerējusi arī aktualizēt jautājumu par izziņas par pirmsskolas izglītības satura apguvi kā obligātu prasību iesniegšanai 1.klasē.
Savukārt izglītības iestādes līmenī būtu jānosaka lasītprasmes attīstīšanu visos mācību priekšmetos par izglītības iestādes vienu no metodiskā darba prioritātēm, kā arī sniegt nepieciešamo individuālo atbalstu lasītprasmes attīstīšanai, tostarp izglītojamiem ar vājām latviešu valodas zināšanām un ar mācīšanās grūtībām.
Tāpat iecerēts ieviest pamatprasmju snieguma monitoringu, kas, pēc VISC pārstāvju teiktā, arī uzrādīs iecerēto pasākumu rezultātu. Vienlaikus ne IZM, ne VISC pārstāvji nespēja atbildēt, kad monitoringa sistēma varētu būt gatava.
Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) sacīja, ka jautājums ir "ļoti plašs un problemātisks", tāpēc būtu nepieciešams definēt "reālus rīcības soļus".
Viņa interesējās, vai ir plānots ieviest lasītprasmes testus ne tikai pirmajā, bet arī vēlākajās klasēs, jo nereti skolotājiem esot grūtības saprast, vai problēmas ar mācību satura apguvi skolēnam ir tāpēc, ka viņš nesaprot pašu mācību priekšmetu, vai tas ir saistīts ar lasītprasmi. Komisijas priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka skolotājiem nav metodisko rīku, ja konstatētas problēmas ar lasītprasmi.
VISC pārstāvji atbildēja, ka skolotājiem ir pieejami līdz šim izstrādātie diagnosticējošie darbi, un jauni netiek plānoti, piebilstot, ka skolēnu zināšanas tiek pārbaudītas izglītības iestādes līmenī. Šāds skaidrojums radīja neizpratni komisijas priekšsēdētājai. "Tas neizklausās nopietni, ka katrs mēģina riteni izgudrot pa jaunu," sacīja Zariņa-Stūre.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS) gribēja noskaidrot, vai matemātikas teksta uzdevumus 1.klasē ir analizējuši latviešu valodas vai matemātikas skolotāji. Viņš pauda bažas, ka 1.klases skolēnu lasītprasme ir "tik izteikti laba", lai izprastu uzdevumā minēto. Uz to VISC pārstāvji atbildēja, ka par uzdevumu tekstu atbild tā autori.
Batņa arī interesējās par iemesliem, kāpēc darbs pie situācijas uzlabošanas nenorit tik raiti. IZM parlamentārā sekretāre atzina, ka ministrija "nav brīva" no vakancēm un nepieciešamības pilnveidot kompetences.
Deputāti uzsvēra vecāku lomu lasītprasmes attīstībā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atkārtoti komisijā akcentēja nepieciešamību ieviest metodiskā darba sistēmu nacionālajā līmenī. "Būsim godīgi, nacionālajā līmenī šī tēma, izņemot vadlīnijas un [programmu] "Skola2030", bija atstāta novārtā," kritizēja Dundure.
Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījumā "PIRLS 2021" kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība. Šādos apstākļos tika ieviests arī jaunais mācību saturs, kas ir vēl viens iemesls lasītprasmes kritumam.
Latvijas skolēnu lasītprasme atbilst vidējam lasītprasmes līmenim, kas atbilstoši pētījuma metodoloģijai ir no 475 līdz 549 punktiem.
Pētījums liecina, ka 6% jeb aptuveni katrs 17.skolēns Latvijā nesaprot izlasīto tekstu. Iepriekš pētījumos šādu rezultātu uzrādīja tikai 1%- 2% skolēnu.
Saskaņā ar "PIRLS" definīciju skolēniem 4.klasē būtu jāuzrāda tāds zināšanu līmenis, kas liecina, ka viņi var izmantot lasītprasmi, lai mācītos, nevis vēl joprojām mācās lasīt. Iepaliekot lasītprasmē, skolēni atpaliek arī citos mācību priekšmetos.
Pētījums arī parādījis, ka Rīgas skolēnu lasītprasme ir ievērojami augstāka par to skolēnu prasmēm, kuri dzīvo laukos - 2021.gadā Rīgas skolēnu vidējais sniegums lasītprasmē bija teju 550 punkti, kamēr laukos skolēnu lasītprasme vērtējums vidēji bijis nedaudz virs 510 punktiem. Lielo un mazo pilsētu skolēnu vidējā lasītprasme 2021.gadā vidēji novērtēta ar 520 līdz 530 punktiem.
VISC pārstāvji komisijas sēdē atzīmēja, ka arī no skolēnu snieguma centralizētajos eksāmenos izriet, ka to lasītprasme ir dažāda - daļai skolēnu sagādā grūtības uzdevumu nosacījumu izlasīšana un izpratne, atbilstošu lasīšanas stratēģiju izmantošana. Lasītprasmi ietekmējot arī digitālo ierīču izmantošana, kas veido savādāku teksta izpratni - bērni tekstu lasa nosacīti "strēmelēs".
