Lai turpinātu augstākajā izglītībā un zinātnē uzsākto reformu kvalitatīvu īstenošanu, nodrošinot resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi uz rezultatīviem rādītājiem orientēta augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļa projektu.
Tas ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd notiek modeļa projekta apspriešana un pilnveide, lai plānotās pārmaiņas tiktu rūpīgi izdiskutētas sabiedrībā un ar iesaistītajiem partneriem.
Apstiprinot „Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam”, valdība uzdeva IZM sadarbībā ar ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes un ar Ekonomikas ministriju izstrādāt uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Tā izstrādei un informatīvā ziņojuma „Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli” sagatavošanai IZM izveidoja darba grupu, aicinot tajā pārstāvjus no IZM, Ekonomikas, Kultūras, Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas, kā arī no Stratēģiskās analīzes komisijas.
2010.gada 23.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvā ziņojuma „Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli” projekts un pēc priekšlikumu saņemšanas šobrīd norisinās informatīvā ziņojuma un modeļa projekta saskaņošanas procedūra.
Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansēšana paredz, ka augstskolas sekmīgas darbības rezultātā saņem lielāku valsts finansējumu. Šāda pieeja valsts budžeta finansējuma piešķiršanā stimulētu augstākās izglītības iestādes paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošinātu racionālāku publiskā finansējuma izmantošanu, īstenojot principu – „nauda seko kvalitātei”.
Izstrādājot uz rezultātiem orientēta augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļa projektu, tika analizēta dažādu pasaules valstu prakse augstākās izglītības finansēšanā, ņemti vērā starptautisko ekspertu atzinumi un pētījumi. Uz darbības uzlabošanu jeb rezultatīvajiem rādītājiem vērsts augstākās izglītības finansēšanas modelis kļūst arvien populārāks gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan citur pasaulē. nomainot tos finansēšanas modeļus, kuru ietvaros finansējumu augstskolām piešķir proporcionāli uzņemto studentu skaitam. Uz rezultātu vērstos finansēšanas modeļos pamatā tiek ņemts vērā grādu ieguvēju īpatsvars, vidējais studiju laiks, absolventu sasniegumi kvalifikācijas eksāmenos, augstskolu struktūrvienību panākumi zinātnes grantu konkursos un citi rādītāji. Pasaules valstu labās prakses piemēri liecina, ka kritēriju nedrīkst būt ļoti daudz, tiem jābūt vienkārši izmērāmiem un pārbaudāmiem, un uz šāda modeļa izstrādi šobrīd virzās arī Latvija.
Augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmas pilnveidošanas mērķis, ieviešot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu finansēšanas modeli, ir nodrošināt augstākās izglītības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo reformu pēctecību, uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, sabalansējot to ar efektivitāti un pieejamību.