Valdība otrdien apstiprināja kārtību, kādā no valsts un pašvaldības budžeta tiks piešķirts finansējums mācību līdzekļu iegādei pārejā uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā.
Pašvaldības, valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma, vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenotāji saņems finansējumu mācību līdzekļu iegādei, ja izglītības iestādes vai to dibinātāji līdz iepriekšējā gada 5.septembrim ir ievadījuši un apstiprinājuši Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par izglītojamo skaitu uz iepriekšējā gada 1.septembri.
Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, 2023./2024.mācību gadā pirmsskolas izglītības iestādes, tai skaitā privātajās izglītības iestādes, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas ir 136 jeb 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu apgūs 13345 bērnu jeb 13,6% no kopējā bērnu skaita pirmsskolā. Savukārt mazākumtautību pamatizglītības programmas īstenos 129 skolas jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Tajās pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu apgūs (19,5% no kopējā skolēnu skaita) 43258 skolēni, kas ir 19,5% no kopējā skolēnu skaita.
Tādējādi 13,6% bērnu pirmsskolā un 19,5% pamatskolā ir apguvuši mazākumtautību izglītības programmu un, pamatojoties uz Izglītības likuma pārejas noteikumu noteiktajiem grozījumiem, ir tiesīgi apgūt mazākumtautību interešu izglītības programmu, kā arī turpināt īstenot pamatizglītības programmu latviešu valodā,
atzīmēja IZM.
Lai nodrošinātu mācību līdzekļu iegādi pārejai uz obligāto izglītību valsts valodā, pēc IZM aplēsēm šogad nepieciešami 253 609 eiro, 2024.gadā - 299 518 eiro un 2025.gadā - 356 477 eiro.
Priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu pārejai uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā atbalstīts Ministru kabinetā šī gada janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gada un budžeta ietvaram 2023.-2025.gadam". Papildu finanšu līdzekļi projekta īstenošanai nav nepieciešami, apgalvo IZM.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.