Vecāki nolēmuši šodien protestēt pret Rīgas domes iecerēto kārtību, iepērkot grupiņas privātajos dārziņos. Viņi esot gatavi tiesāties pat Satversmes tiesā, jo uzskata, ka visiem netiek nodrošinātas vienādas iespējas. Visticamāk, šie draudi vēlamo rezultātu nepanāks, jo dome atsaucas uz likumu burtu. Arī privātās pirmsskolas iestādes jau izteikušās, ka daļa no tām nevarēs pretendēt uz pašvaldības iepirkumu, jo spēj piedāvāt tikai atsevišķas vietas, nevis grupas.
Tomēr pašvaldības pienākums nav palīdzēt risināt privātā biznesa problēmas. Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt ar maksimāli lielāku vietu skaitu bērnudārzos, tajā skaitā privātajos.
Rīgas izvēlētais modelis, kad iepērk uzreiz grupas (nevis atsevišķas vietas), tiek pamatots ar vairākiem argumentiem. Šāda grupa uzskatāma par pašvaldības padotībā esošu, un tādējādi Rīgas dome drīkst izvirzīt savas prasības un prasīt atbildību no privātās izglītības iestādes vadītāja. Audzinātājām būs sarežģīti strādāt grupiņā, kurā pašvaldība pieprasījusi vienus nosacījumus, bet līgumā ar vecākiem paredzētas atšķirīgas prasības. "Ja mēs šo funkciju deleģēsim tikai attiecībā uz atsevišķiem bērniem, kas ielikti jau esošajā grupā, kurā vecākiem pastāv cits, es pieņemu, individuāls un dārgāks aprūpes līgums ar bērnudārzu, tad kā varēsim prasīt atbildību no vadītāja vai audzinātājas?" skaidro domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis. Iepērkot vietas privātajā pirmsskolas iestādē, pirmsskolas izglītības programma un citi nosacījumi būs tieši tādi paši kā pašvaldības dārziņos.
Vecākiem tiks arī garantēts, ka privātā dārziņa bankrota gadījumā bērniem tiks nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas iestādē. "Bet līdz ar to nevarēs paņemt bērnus no rindas," skaidro I. Balamovskis.
Pašlaik tiek nosaukta vēlamā iepirkuma summa – 125 lati par vienu vietu, taču tā var mainīties, pieļauj I. Balamovskis. Šobrīd 28 privātās izglītības iestādes apliecinājušas, ka būtu gatavas iesaistīties iepirkumā, bet dažas no tām iebilst, ka uzreiz nespēj atvērt jaunas grupas esošajās telpās. Taču I. Balamovskis ir nepiekāpīgs un saka: "Mūsu prioritāte ir rindas mazināšana, tāpēc vēlamies, lai privātie piedāvā to, ko viņi ir gatavi dot tūlīt." Piemēram, kādā dārziņā telpu un personāla kapacitāte ļaus uzņemt 15 bērnus, citā 30 vai vairāk – Rīgas dome nenoteiks ne bērnu skaitu grupā, ne arī grupiņu skaitu. Tomēr, ja uz pašvaldības pirkto grupu pieteiksies, piemēram, tikai 10 bērnu, uzņēmējam, protams, tiks jautāts, vai tas viņam būs finansiāli izdevīgi.
Privātie ir nobažījušies, ka tādējādi tiks izjaukta iekšējā konkurence, ja daži bērnudārzi varēs iegūt pašvaldības apmaksātās vietas, bet citi – ne.
Arī ierosinājumu palielināt jau esošo līdzfinansējumu – 30 latu ik mēnesi tiem Rīgā deklarētajiem bērniem, kas apmeklē privāto iestādi, I. Balamovskis noraida. No pašvaldības viedokļa, ir jānodrošina bezmaksas vieta bērnudārzā, nevis jāpalielina līdzfinansējums tiem bērniem, kuri jau apmeklē privāto dārziņu. Tikai tad, ja vietējās pašvaldības finanses atļauj, var domāt par lielāku dotāciju. Nereti vecāki Rīgas domei pārmet, kāpēc galvaspilsētai tuvākie novadi atļaujas 100 latu līdzfinansējumu, bet Rīga trīsreiz mazāk. "Bieži vien pašvaldībai ir izdevīgāk 100 vecākiem samaksāt 100 latu katram par privāto dārziņu nekā uzcelt jaunu bērnudārzu," atbild I. Balamovskis. Turklāt ikviens bērns, kurš pašlaik saņem 30 latu līdzfinansējumu privātajā pirmsskolā, var pretendēt uz vietu pašvaldības dotētajā grupiņā (ar nosacījumu – ja atrodas rindā).
I. Balamovskis pamato, kāpēc netiks īstenota dažu vecāku organizāciju prasība, lai nauda seko bērnam. "Izglītības likums un likums Par pašvaldībām nosaka – pašvaldībai ir jānodrošina tiesības apmeklēt bērnudārzu vecumā no pusotra gada, bet piecgadnieki un sešgadnieki obligāti jānodrošina ar šādu iespēju. Pirms sākās krīze, Izglītības un zinātnes ministrija paguva izstrādāt finansēšanas modeli nauda seko skolēnam tikai attiecībā uz pedagogu algām. Tas ir vienīgais modelis, kur darbojas princips nauda seko bērnam," uzsver I. Balamovskis.
Tāpēc tiem, kuri vēlas, lai katrs Rīgā deklarētais privātās pirmsskolas audzēknis turpmāk saņem 125 latu līdzfinansējumu, viņš atbild ar "nē". Vispirms jau tāpēc, ka vecāki šo naudu uz rokas nesaņem un nesaņems, vienalga, vai iepirkumā būs noteikti 125 lati vai cita summa. Ir tādas ģimenes, kas no Rīgai tuvējās apkaimes nesen deklarējušās galvaspilsētā, ievietojušas atvasi privātajā bērnudārzā un nu vēlas, lai dome maksātu nevis 30 latu līdzfinansējumu, bet piešķirtu jau 125 latus. Tas gan nebūtu godīgi pret rindā esošo bērnu vecākiem.
Piedāvājot pašvaldības iepirktās vietas, vecākiem tiks dota iespēja izvēlēties, vai viņi grib turpināt gaidīt vietu pašvaldības dārziņā vai ļaut bērnam apmeklēt privātajā dārziņā izveidoto grupiņu. "Ja vecāki to negribēs, bērns turpinās gaidīt rindā uz to pašvaldības iestādi, uz kuru bija pieteikts. Vienīgā atruna – uz šīm grupām nevarēs pretendēt bērni, kas jau ir uzņemti pašvaldības iestādē vai kādā no jau dotētajām grupām privātajā dārziņā. Tas nozīmē, ka bērns jau ir nodrošināts ar vietu pirmsskolas iestādē. Tad savukārt ir iespēja mainīties ar vietām," skaidro I. Balamovskis.