Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ņēmusi vērā pašvaldību lūgumu samazināt minimālo skolēnu skaitu klašu grupā atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, izriet no atjaunotā informatīvā ziņojuma par skolu tīkla optimizāciju.
Jau ziņots, ka vairākas pašvaldības pārstāvošās organizācijas vēlas, lai skolu tīkla reformā prasītie kvantitatīvie kritēriji izglītības iestādēm līdz pat 9.klasei būtu tikai rekomendējoši.
Piemēram, Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) ieskatā, nodrošināt 60 skolēnus 7.-9.klašu grupā, kā to iecerējusi IZM, "nav reāli izpildāms". Atbilstoši RACA paustajam, šāda iecere nozīmē "pašpietiekami funkcionējošu pamatskolu" reorganizēt par sākumskolu, palielinot viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās. Skolēnu skaitam 1.-9.klasēs ārpus administratīvajiem centriem būtu jābūt 80, nedalot pa klašu grupām, bet 7.-9.klašu grupā būtu jāsamazina līdz 30 skolēniem.
RACA iebilda arī iecerei administratīviem centriem piemērot tos pašus kritērijus, kādus valstspilsētām. Tā vietā administratīvajos centros, kuros ir valsts ģimnāzija, vidusskolas 10.-12.klasēs būtu jānosaka nevis 120, bet 60 skolēnu piepildījums.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) par piemēru minējusi Valmieras novadu, kur kritēriju ievērošana 7.-9.klašu grupā nozīmēšot, ka bez dzīvesvietai tuvākās skolas varot palikt 278 skolēni, bet pašvaldībai būšot jārod papildu finansējums pārvadājumiem un jauna internāta izbūvei, kā arī būšot jāfinansē pedagogu pārvadājumi uz izglītības iestādēm.
Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60.
Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā - saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.
Attiecībā uz izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības un neklātienes izglītības programmas, kā arī uz valsts augstskolu dibinātām vispārējās vidējās izglītības iestādēm un vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, IZM līdz 30.septembrim veiks tālāku novērtējumu attiecībā uz kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju piemērošanu. Atbilstoši ministrijas iecerei līdz ar šī koncepta stāšanos spēkā būtu veikti arī visi nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos par visām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas.
Lai viens skolēns nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot, izglītības iestāde vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu klašu grupā, tiks pieļauta 10% svārstība skolēnu skaita ziņā jeb trīs skolēni, vērtējot vidējo skolēnu skaitu par pēdējiem trim mācību gadiem.
Iepriekš IZM piedāvāja 5% svārstību skolēnu skaita ziņā, uz ko iebilda sociālie partneri, norādot, ka piedāvātie 5% no skolēnu skaita "normas" ir viens skolēns.
IZM atzīmēja, ka izglītības iestādei finansējums netiks ierobežots, ja skolēnu skaits konkrētā klašu grupā tajā neatbildīs noteiktajam optimālajam skolēnu skaitam klasē, jo sasniegta mācību telpa maksimālā kapacitāte.
Vajadzības pēc izglītības infrastruktūras paplašināšanas un jaunu izglītības iestāžu ēku būvniecības IZM identificējusi sarunās ar pašvaldību par ilgtspējīgas, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanu.
Piemēram, Pierīgas pašvaldībās - Ādažos, Siguldā, Mārupē, Ķekavā, Ropažos -, kā arī Valmierā un Ogrē ir nepieciešama jaunu izglītības iestāžu ēku izbūve, jo esošo izglītības iestāžu ēku piepildījums pārsniedz paredzēto. Savukārt tādās pašvaldībās kā Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Saulkrastos un Bauskā būs nepieciešams paplašināt esošo izglītības infrastruktūru, uzbūvējot piebūves, lai nodrošinātu iespēju administratīvo centru izglītības iestādēs uzņemt skolēnus no pašvaldības teritorijā reorganizētajām izglītības iestādēm.
Kopumā būs nepieciešams uzbūvēt desmit jaunas izglītības iestādes, bet vēl desmit izglītības iestādēm būs nepieciešams paplašināt telpu kapacitāti ar piebūvēm. Apkopojot datus par iepriekšējos gados veiktajām izglītības infrastruktūras būvniecības un aprīkojuma izmaksām Ādažos, Ogrē, Siguldā, Rīgā, Berģos, Baložos, Saldū un Dobelē, secināts, ka vienas jaunas izglītības iestādes izbūves un aprīkošanas izmaksas ir indikatīvi 20 - 25 miljoni eiro atkarībā no projekta sarežģītības. Šajās izmaksās iekļauti izdevumi projektēšanai, mācību korpusa izbūvei, aprīkojumam, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un labiekārtošanai.
Pēc IZM aplēsēm, jauno izglītības iestāžu un piebūvju celtniecības kopējās izmaksas varētu sastādīt ap 300 miljoniem eiro. Investīciju risinājumus izglītības infrastruktūras pilnveidošanai ministrija cer rast valsts un pašvaldību budžeta 2024.-2026.gadam veidošanas laikā. Pašvaldībām, kuras pieņēmušas atbilstošus lēmumus par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem, tiks nodrošināts valsts atbalsts.
Aprēķini ir indikatīvi un tiks precizēti, ja tiks rasts risinājums tipveida izglītības iestāžu celtniecībai, ekonomējot projektēšanas izdevumus, kā arī ņemot vērā aktuālās būvdarbu izmaksas, piebilda IZM. Pašvaldības pēc saviem ieskatiem un finanšu resursu pieejamības varēs veikt būvniecību, neizmantojot tipveida projektu, bet tādā gadījumā starpību līdzfinansējot.
Atbilstoši IZM iecerei, vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karte pašvaldībā varētu tikt izstrādāta līdz šī gada 1.decembrim, pašvaldībām sadarbojoties ar IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, kā arī ņemot vērā Labklājības un Veselības ministriju viedokli. Līdz decembrim pašvaldībām arī būs jāizvērtē nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem un izglītības infrastruktūras paplašināšanai, tostarp dienesta viesnīcu celtniecībai.
Savukārt līdz šī gada 30.septembrim plānots sagatavot un iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai pašvaldībām būtu tiesības kompensēt transporta izdevumus pedagogiem.
IZM arī iecerējusi līdz 30.septembrim izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti, kas ļautu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā, kā arī izstrādāt preventīvos pasākumus audzēkņu atbiruma samazināšanai. Tāpat ministrija izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, dodot tiesības profesionālās izglītības iestādēm realizēt pamatskolas programmas.
Lēmumu par izglītības iestādes saglabāšanu esošajā pakāpē vai reorganizāciju dibinātājam būs jāpieņem, izvērtējot demogrāfisko situāciju administratīvajā teritorijā, proti, regulāri - ne retāk kā vienu reizi divos gados - atjaunojot iedzīvotāju, tostarp bērnu skaita prognozi turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem.
Pēc ministrijas prognozēm, skolēnu skaits līdz 2040.gadam varētu samazināties vēl par 30% pret skolēnu skaitu šogad.
Ja izglītības iestādēs, kurās mācās salīdzinoši maz bērnu, tiek veiktas investīcijas infrastruktūrā, izmaksas uz vienu skolēnu būtiski pieaug, teikts ziņojumā.