Čakša: Vienotas skolas ieviešanā, iespējams, jārunā par nopietnākām valodas prasībām pirmsskolas auklēm

Izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka ar Valsts prezidentu pārrunāta vienotas skolas koncepta ieviešana. Paredzēts, ka no 1.septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7.klasē.

Rinkēvičs informēts arī par galvenajām problēmām, piemēram, rast papildu finansējumu skolotājiem, lai tos atbalstītu pagarinātās dienas grupās, gan mācību procesā, iesaistot skolotāju palīgus. Ministre atzina, ka viens no izaicinājumiem ir nodrošināt bērnus ar labiem latviešu valodas nesējiem.

Čakša norādīja, ka katra skola ir jāvērtē individuāli, jo direktors ar vides radīšanu vai nu palīdz vai nepalīdz pāriet uz mācībām valsts valodā. Tāpat, ministres ieskatā, sabiedrībai ir jāpalīdz integrēt bērni un ar viņiem jārunā latviešu valodā.

"Atkāpes no šīs prasības nebūs. Jā, tas prasīs laiku, izglītības procesā būs jāinvestē un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība. Jau patlaban notiek nometnes skolotājiem un bērniem. Tāpat tiek gatavoti mācību materiāli, kuriem, iespējams, bija jābūt gataviem ātrāk, bet tādi noteikti būs," sacīja Čakša.

Izglītības un zinātnes ministre ar Valsts prezidentu pārrunājusi kompleksus risinājumus, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Pēc Čakšas paustā, prezidents ir norūpējies par centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā un latviešu valodā.

"Jāmeklē risinājumi, runājot gan par skolotāju sagatavošanas kvalitāti, mācību līdzekļu pieejamību. Ne mazāk no svara ir arī tas, cik labi pašvaldības māk izmantot finanšu līdzekļus, ieguldot gan cilvēkresursos, gan tehniskajā nodrošinājumā," sacīja ministre.

Puses pārrunājušas jautājumus par "Skola 2030" programmu, kur Latvijas vēsture būtu kā atsevišķs mācību priekšmets, lai audzinātu jauniešus patriotiskus. Tāpat ministre un prezidents pārrunājuši jautājumus, kas attiecas uz augstāko izglītību, zinātni.

Taujāta, vai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nākt pretim pierobežas skolām un atteikties no prasības pēc noteikta skolēnu skaita, Čakša norādīja, ka jābūt speciālai finanšu programmai, lai bērni, neatkarīgi no to skaita, saņemtu kvalitatīvu izglītību.

"Esmu iecerējusi piedāvāt nevis mazināt kritērijus, bet gan piemaksāt, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Mēs runājam par konkrētu bērnu skaitu, lai pretī būtu pedagoģiskās slodzes. Mēs ejam uz programmu finansējumu. Atsevišķās skolas, kas atrodas austrumu pierobežā, varētu uzskatīt par izņēmumiem, ja mēs vienojamies par speciālu Austrumu programmu, ar kuru izglītība tiek finansēta," sacīja Čakša.

Ministres ieskatā, pats svarīgākais ir nodrošināt bērnus ar vienādām iespējām, neatkarīgi no tā, vai viņi mācās pierobežas skolā, vai skolā Latvijas vidienē.