Daugavpils Universitātes rektors grib celt augstskolas studiju kvalitāti

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis grib celt augstskolas studiju kvalitāti, un viens no veidiem, kā to darīt, ir paaugstināt mācībspēku latiņu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Barševskis.

Šo jautājumu viņš aktualizēja pēc tam, kad bija atzinis, ka viens no DU izaicinājumiem ir mācībspēku vidējais vecums, kas esot krietni pāri 50 gadiem.

Barševskis gan piebilda, ka DU ir pašai sava doktorantūra un promocijas padomes, kas ļauj domāt, ka bez mācībspēkiem augstskola nepaliks.

Tomēr mācībspēku prasību latiņa būtu jāceļ, lai paaugstinātu DU studiju kvalitāti un rezultatīvos rādītājus. "Tikai paši ceļot šo kvalitāti, mēs varēsim pierādīt, ka DU ir efektīva, ka DU ir kvalitatīvas studijas," sacīja Barševskis.

Vaicāts, kā tas saskan ar nesen plaši pārrunātajām reformām, konsolidējot DU ar Latvijas Universitāti, rektors atbildēja, ka šīs sarunas patlaban nenotiek, jo DU esot pozitīvs starptautiskais zinātnes novērtējums, bet, lai to saglabātu, nepieciešams arvien celt studiju kvalitāti.

Pēc Barševska teiktā, DU grib parādīt, ka tā var būt neliela, stabila, efektīva un kvalitatīva universitāte Baltijas mērogā. "Es ļoti ceru, ka mums kā kolektīvam izdosies, jo DU vienmēr tā ir bijis - kad ir kaut kādas problēmas, mēs spējam mobilizēties un lekt pāri nākamajai latiņai," pauda augstskolas rektors.

Turpinot runāt par iespējamo konsolidēšanos ar LU, viņš piebilda, ka DU grib pierādīt, ka tā pati var daudz ko izdarīt, tajā skaitā sasniegt Izglītības un zinātnes ministrijas nospraustos mērķus. Augstskolai esot jāatrod savas nišas, un, pat ja vienā universitātē ir divas līdzīgas programmas, katra no tām var darboties savā nišā.

Kā ziņots, Barševskis šopavasar atgriezās DU rektora amatā pērc piecu gadu pārtraukuma.

Iepriekš DU rektore bija profesore Irēna Kokina, un šopavasar beidzās viņas piecu gadu pilnvaru termiņš. Vairākus mēnešus pirms jaunā rektora vēlēšanām Kokina paziņoja, ka uz rektora amatu atkārtoti nekandidēs.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais