Vidzemes pašvaldības aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atvieglot plānotās prasības par minimālo skolēnu skaitu klasē, šāda pozīcija izskanēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē Cēsīs.
Kā aģentūru LETA informēja VPR galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa, Vidzemes pašvaldību vadītāji uzklausījuši IZM nostāju un plānus skolu tīkla sakārtošanā. Pašvaldību pārstāvjus uztraucot virkne jautājumu, kas saistīti ar plānoto skolu tīkla sakārtošanu.
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa informēja, ka skolu tīkla efektivitātes izvērtēšanas pamatā ir trīs galvenie kritēriji - sasniedzamība, skolēnu skaits klašu grupās un pedagoģiskā personāla kapacitāte. IZM plāno lielu uzmanību pievērst tām izglītības iestādēm, kuru uzturēšanas izmaksas ir augstas un kuru tuvumā atrodas vēl kāda izglītības iestāde, iespējams - blakus novadā.
Klātesošie tika informēti par iespējamu izglītības iestāžu klasteru izveidi, kas paredzētu dalīt pedagoģisko personālu uz vairākām skolām, taču aktualizētu pedagogu mobilitātes jautājumu īpaši vietās, kur ir lieli attālumi un slikta ceļu infrastruktūra.
Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, pagaidām ir noteikti 20 izņēmumi pašvaldībās, kuru teritorijās ir tikai viena vidusskola, tāpēc izglītības iestāde ir obligāti saglabājama. Vidzemē tādas ir sešas skolas: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Saulkrastu novada vidusskola, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, Varakļānu vidusskola, Salacgrīvas vidusskola un Rūjienas vidusskola.
Vairāki Vidzemes pašvaldību vadītāji pauduši nostāju, ka pamatskolās pietiktu ar 90 skolēniem, proti, vidēji ar desmit skolēniem katrā klasē, lai izglītības iestāde varētu tikt uzskatīta par funkcionēt spējīgu, tomēr Madonas novada pašvaldība aicina mainīt kritēriju, samazinot minimālo skolēnu skaitu klasē no desmit uz astoņiem bērniem.
Vienlaikus pašvaldības atzīst, ka kvalitatīvai izglītības iestādes darbības nodrošināšanai ar valsts mērķdotāciju nebūs pietiekoši un pašvaldībām jāparedz līdzfinansējums.
Tāpat Vidzemes novada pašvaldību pārstāvji domā, ka reformas rezultātā, slēdzot mazākās skolas, tas radītu jaunu izglītojamo pieplūdumu pilsētās, kurās jau pašlaik esot pārpildītas klases. Papildus tas radītu arī ar mobilitāti saistītus izaicinājumus skolēnu nokļūšanai izglītības iestādēs, kā arī aktuāls ir jautājums par dzīvojamo fondu mācību gada laikā, jo arī kopmītnēs brīvu vietu pašlaik neesot.
Pēc pašvaldību pārstāvju teiktā, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldības atvēlē ievērojamus finanšu līdzekļus, lai organizētu skolēnu autobusus skolēnu aizgādāšanai uz izglītības iestādēm, kā arī kompensē biļetes skolēniem, kuri uz skolu nokļūst ar sabiedrisko transportu.
Pašvaldības uzskata, ka lauku vidē izglītības iestāžu saglabāšana ir būtiska arī vietas sociālekonomiskās attīstības saglabāšanai. Vienlaikus IZM tika aicināta, īstenojot reformu, rēķināties ar pašvaldību plāniem, kā arī līdzšinējām investīcijām, kas ieguldītas infrastruktūras attīstībā.
Pašvaldības izteica kritiku par līdzšinēju skolu akreditācijas procesu, jo vairākkārtēji pieredzēts, ka sniegtie atzinumi neatbilst realitātei un nav objektīvi - identificētās problēmas tajos netiek atspoguļotas.
Papildu skolu tīkla optimizēšanas jautājumam, Alūksnes novada pašvaldība aicināja IZM, plānojot skolēnu ēdināšanas sistēmu, to veidot iespējami vienkāršu, lieki nenoslogojot ar birokrātiskām procedūrām, ar kurām vēlāk jātiek galā pašvaldībām.
Savukārt Smiltenes novada pašvaldība norādīja uz negatīvo līdzšinējo pieredzi, kad piešķirtie finanšu līdzekļi infrastruktūras attīstībai tiek piešķirti mazākā apmērā nekā sākotnēji plānots, kā arī apgrūtinājums ir nosacījums piešķirtā finansējuma ietvaros realizēt projektu vienā adresē, kas liek piespiedu kārtā saplānot papildus aktivitātes vienam objektam tā vietā, lai veiktu vienlaicīgi uzlabojumus vairākās izglītības iestādēs pašvaldībā.
Plānots, ka drīzumā informatīvā ziņojuma projekts par skolu tīkla sakārtošanu tiks publicēts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā un tiks turpinātas sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla optimizēšanu, saglabājot bērncentrētu pieeju.
Nākamā VPR Attīstības padomes sēde plānota 25.augustā Valkas novadā.