Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji nobažījušies par skolu tīkla reformas efektivitāti, informē Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Undīne Šulca.
Bauskas novada pašvaldībā klātienē pulcējās Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji un izglītības jomas pārstāvji, lai uzklausītu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto skolu tīkla optimizācijas plānu un paustu nostāju un redzējumu par virzīto reformu.
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa klātesošos iepazīstināja ar kritērijiem efektīvai skolu tīkla izveidei.
Paredzēts, ka reforma sakārtos skolu tīklu, vienlaikus ceļot izglītības kvalitāti un risinot pedagogu trūkumu izglītības iestādēs. IZM ieskatā, galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu - izglītības iestādes sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagogu personāla kapacitāte.
Pēc prezentācijas noklausīšanās pašvaldību pārstāvji pauda bažas par reformas efektivitāti, tāpat pašvaldībām ir daudz neskaidrību par dažādiem piedāvātās reformas nosacījumiem. Diskusijas raisīja arī rādītāji, uz kuriem balstīta reformas nepieciešamība, starp tiem, piemēram, skolēnu lasītprasmes rādītāju straujā lejupslīde - no 5.vietas 2001.gadā uz 23.vietu 2021.gadā.
Lai arī ministrijas pārstāvji iecerējuši, ka skolu reorganizācija būs efektīvs resurss pedagogu atalgojumam, šādam apgalvojumam nepiekrita vairākums klātesošo.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (LZS) norādīja, ka vēlamo pedagogu skaitu nebūs iespējams sasniegt ar skolu likvidēšanu, jau šobrīd skolās trūkst mācībspēku. Lai arī Gorskis piekrīt, ka nepieciešamas pārmaiņas, viņaprāt, šobrīd piedāvātais modelis radīs tieši pretēju efektu. Piemērot vienu modeli valstiskā līmenī ir diezgan neiespējami, apgalvoja Dobeles novada domes priekšsēdētājs.
Kā vienu no risinājumiem vairāki pašvaldību pārstāvji minēja detalizētus aprēķinus, kas atspoguļotu patieso situāciju pie piedāvātas reformas ieviešanas. Augstākas pārvadājumu izmaksas, palielināts laiks līdz mācību iestādei; šie ir tikai daži argumenti, kurus minēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Viņaprāt, stunda ceļā uz izglītības iestādi vai palielināts skolēnu skaits klasēs nav veids, kā celt izglītības kvalitāti. Viņš aicināja ministrijas uzklausīt un izvērtēt katras pašvaldības situāciju, rūpīgi analizēt katru pašvaldību un to dažādos skolu tipus, kā arī ņemt vērā izmaksas, kas pieaugs, piemēram, organizējot skolēnu pārvadājumus.
Pretargumentiem piedāvātajam reformas modelim piekrita arī Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos. Viņa norādīja, ka ministrijas piedāvātais modelis balstās uz kvantitatīviem rādītājiem un budžeta ietaupījumu, neiedziļinoties, kāda izglītības kvalitāte katrā pašvaldības izglītības iestādē tiek nodrošināta.
Lai arī pārrunās izskanēja virkne argumentu un bažas par plānotajām reformā, kopumā pašvaldību pārstāvji atzinīgi vērtē šādu abu pušu tikšanos. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis pateicās par ieguldīto darbu un mēģinājumiem identificēt un risināt problēmas izglītības jomā.
Abas puses vienojās, ka mērķis ir kopīgs un priekšā vēl daudz darba. Ministrijas pārstāvji aicināja rakstiski iesūtīt savus aprēķinus, izvērtējumu un priekšlikumus, lai plānotā reforma tiktu izstrādāta reģiona izglītības iestāžu un iedzīvotāju interesēs. Ministrijas pārstāvji solīja šo informāciju ņemt vērā, kad augusta vidū valdībai atkārtoti sniegs skolu tīkla optimizācijas plānu.
Zemgales plānošanas reģionu veido sešas pašvaldības - Jelgavas pilsēta, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadi. Vairāk par Zemgales plānošanas reģionu, funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt "zemgale.lv".
