LIZDA uzstāda ultimātu, savādāk pieprasīs Čakšas demisiju [papildināts]

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome trešdien lēma pieprasīt līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos Ministru kabineta noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības, pausts arodbiedrības "Twitter" ierakstā.

Pretējā gadījumā līdz 3.jūlijam padome pieprasīs izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) demisiju.

Ja neviena no LIZDA prasībām netiks izpildīta, arodbiedrības valde lems par tālāko rīcību.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem, aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, piebilstot, ka arodbiedrība 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Vienlaikus IZM esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, kad valdība aprīlī vienai pedagogu grupai apstiprināja 18 000 000 eiro, bet pēc aprēķiniem tai pienāktos 21 miljons eiro. Viņa pauda, ka arodbiedrība "mērķtiecīgi darīs visu, lai visām iesaistītajām pusēm būtu skaidrs, ar ko rēķināties, jo vakanču aizpildīšana izglītības iestādēs norit vasaras laikā".

LIZDA padome trešdien izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos aprēķinus, lemjot, vai pedagogu streika prasības ir izpildītas.

Arodbiedrība lūdza ministriju līdz trešdienai iesniegt veiktās korekcijas aprēķinos, jo tai joprojām bija bažas par to, vai ar valdības piešķirto finansējumu pietiks pedagogu streika prasību izpildei.

Vanaga pauda, ka pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem, nepiekrītot IZM solītajam arodbiedrībai, ka nepieciešamie grozījumi tikšot veikti septembrī.

Savukārt IZM nav mainījusi savu pārliecību par to, ka ar valdības piešķirto finansējumu pietiks pedagogu streika prasību izpildei. Vienlaikus esošais normatīvais regulējums nosakot, ka pašvaldības pašas lemj par tālāku mērķdotācijas sadalījumu starp skolām. Ja arodbiedrība vēlas saņemt precīzākus aprēķinus, tai jāvēršas pie katras konkrētās pašvaldības.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Čakšas padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.