Rēzeknē tuvāko gadu laikā trūks ap 12% skolotāju, saka Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Dreilings.
Lielākais pedagogu trūkums ir skolās. Uz šī mācību gada sākumu būs nepieciešami 28 pedagogi jeb 4-5% no kopējā pilsētas skolotāju skaita, un tuvākajos trīs līdz četros gados vēl 47. Tas ir, tuvāko četru gadu laikā būs vajadzīgi 75 pedagogi, kas ir ap 12% no skolotāju skaita, rēķina Dreilings.
Visvairāk vajadzīgi matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, latviešu valodas, sākumskolas un mūzikas skolotāji.
Lai risinātu šo situāciju, Izglītības pārvaldes vadība pilsētas pašvaldībā tikusies ar Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas (RTA) pārstāvjiem. RTA ir skolotāju sagatavošanas programmas, bet mācību grupu var atvērt tad, ja ir 10-12 gribētāji. Pērn bija tikai trīs un grupu neatvēra. Ir vienošanās, ka pedagogiem RTA dod budžeta vietas un stipendiju 250 eiro, plus vēl pašvaldība piemaksā 300 eiro, kas nozīmē, ka topošie pedagogi var saņemt 550 eiro stipendiju. Pēc augstskolas pašvaldība garantē darba vietu un dienesta dzīvokli. Bet ar visu to gribētāju nav tik daudz, cik vajadzētu, lai neteiktu, ka viņu nav vispār, uzsvēra Dreilings, un piebilda, ka šie jautājumi ir jārisina valsts mērogā, tas nevar būt tikai pašvaldību uzdevums.
Skolotāji ir pārslogoti un izdeguši līdz tādai pakāpei, ka pat pedagogi, kuriem pensijas vecums vēl netuvojas, nāk pie skolas direktora un pasaka, ka ies prom un vairs izglītības sistēmā neatgriezīsies. Dreilings uzskata, ka pie šāda iznākuma noved atalgojuma un skolēnu, kā arī viņu vecāku attieksmes problēmas. "Katrs var nākt ar savām pretenzijām pie skolotāja," pauda Dreilings.
Slodzes sabalansēšanas mēģinājumi no ministrijas ir nevietā, jo, ja būšot "normālas algas", pedagogi paši sabalansēšot savas slodzes.
Rēzeknē skolotāju vidējais vecums 55 gadi, vecākajai skolotājai ir 80 gadi, bet gadā atnāk strādāt divi, trīs jaunie skolotāji. Skolotāju skaits vecumā no 65 līdz 80 gadiem ir krietni lielāks nekā vecumā līdz 35 gadiem.
Savukārt par kompetenču izglītības saturu Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs uzsver, ka "Skolai 2030" bija iedoti aptuveni 35 miljoni eiro, un, ja par šo naudu nevar izveidot mācību līdzekļus skolotājiem, tā ir nolaidība, un par to ir kādam jānes atbildība. Ja ministrija pēc būtības maina mācību saturu, tad ir arī jāsagatavo materiāli un jādod skolotājiem. Tagad skolotājiem jāstrādā pēc darba laika, pa naktīm, lai sagatavotos stundām, jo palīdzība, kas ienāk no "Skolas 2030", ir "nožēlojami maza", pauda Dreilings.
Tāpat Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs uzskata, ka ir jāmaina skolotāju atalgojuma aprēķināšanas sistēma, jo nevar būt tāda situācija, ka Pierīgā skolotāji saņem divas reizes lielāku algu nekā kaut kur novados. Paveicamā darba apjoms un kvalitāte tik būtiski neatšķiroties.
2020.gadā Rēzeknes pilsētā bija desmit vispārizglītojošās skolas, kurās mācījās vairāk nekā 4000 skolēnu un strādā ap 640 skolotāju.