2022.gadā 30,5 tūkstoši jeb 11,3% Latvijas jauniešu 15-29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās, un to īpatsvars gada laikā samazinājās par 0,8 procentpunktiem, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022.gadā".
Jaunas sievietes 15-29 gadu vecumā nedaudz biežāk nekā vīrieši pieņem lēmumu nestrādāt un neturpināt mācības (attiecīgi 11,6% un 11,0%). Lai gan vecuma grupā līdz 29 gadiem rādītāji uzlabojas, 15-24 gadu vecuma grupā šādu jauniešu īpatsvars (8,6%), salīdzinot ar 2021.gadu, nav mainījies.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir izvirzīts mērķis - samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15-24 gadu vecumā īpatsvaru līdz 6%. Lai to sasniegtu, līdz 2024.gadam šo rādītāju ir jāsamazina par 1,6 procentpunktiem, bet līdz 2027.gadam - par 2,6 procentpunktiem.
2022.gadā 47,9% nodarbināto vecumā no 25 līdz 64 gadiem izglītojās apmaksātajā darba laikā. Tas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā. No NAP2027 izvirzītā mērķa - līdz 55% palielināt nodarbināto īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā apmaksātajā darba laikā, šis rādītājs atpaliek par 7,1 procentpunktu, taču no 2024.gada mērķa vērtības - par 1,1 procentpunktu.
5,3 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ir zaudējuši cerības atrast darbu
Lai gan pēdējos gados cerības atrast darbu zaudējušo iedzīvotāju skaits samazinās, tas joprojām ir salīdzinoši augsts - 2022.gadā tie bija 5,3 tūkstoši jeb 1,2% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuri nemeklēja darbu.
8,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt vairāk nekā puse (54,9%) no tiem bija gatavi uzsākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo personu īpatsvars veidoja 4,9%. Savukārt 1,6% no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2022.gadā meklēja darbu, lai gan nebija gatavi 2 nedēļu laikā to uzsākt.
2022.gadā no visiem, kas nemeklēja darbu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 77,8% bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 76,6% bija mājsaimnieces.
2021.gadā 70,9% nodarbināto bija lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu4. Lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu bija 68,7% ārvalstīs dzimušo nodarbināto iedzīvotāju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā starp Latvijā dzimušajiem (71,1%). Daļēji apmierināti ar savu pamatdarbu bija 23,3% ārvalstīs un 22,2% Latvijā dzimušo nodarbināto. Nemaz vai ļoti mazā mērā apmierināti ar savu darbu bija 7,9% ārvalstīs un 6,7% Latvijā dzimušo nodarbināto iedzīvotāju.
