Aptauja: teju katra otrā ģimene Latvijā ļautu jauniešiem patstāvīgi lemt par nākotni pēc 9. klases

© f64.lv, Lauris Aizupietis

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktās aptaujas dati liecina, ka 41% vecāku un vecvecāku neietekmētu jauniešu lēmumus par profesionālās vai vispārējās vidējās izglītības izvēli pēc pamatskolas pabeigšanas. Tajā pašā laikā 37% tomēr mēģinātu ietekmēt bērna izvēli, procentuāli līdzvērtīgās daļās dodot priekšroku profesionālās izglītības iestādei un vispārējās izglītības mācību iestādei.

Atvases izvēli par labu profesionālās izglītības iestādei censtos ietekmēt 18% aptaujāto ģimenes locekļu, savukārt noskaņot savu bērnu iegūt vispārējo vidējo izglītību mēģinātu 19% respondentu. Aptaujā arī atklājās, ka 6% aptaujāto uzskata, ka viņiem nav ietekmes uz jauniešu izglītības lēmumiem, savukārt 16% nezina, kā rīkotos bērna izglītības izvēles brīdī.

"Aptaujas dati liecina par pozitīvu tendenci ģimenēs, ļaujot jauniešiem diezgan patstāvīgi izvēlēties turpmāko izglītības ceļu, vadoties pēc savām spējām un interesēm, savukārt gadījumos, kad vecāki iesaistītos jauniešu izvēlē, vienlīdz labi tiek atbalstītas mācības gan profesionālajā, gan vispārējās vidējās izglītības iestādē. Lai gan lēmums par turpmāko izglītības ceļu ir individuāls, nereti tieši vecāki ir tie, kuri palīdz jaunietim ieraudzīt savus talantus un īpašās dotības, un sniedz padomu karjeras iespēju izzināšanā," komentē VIAA direktore Dita Traidās.

Arī veiktajā aptaujā atklājās, ka galvenais iemesls, kas motivētu vecākus un vecvecākus virzīt jauniešus mācībām tieši profesionālajā izglītības iestādē, 54% gadījumu būtu bērna talants un interese par konkrēto profesiju, tikmēr 46% gadījumu tā būtu iespēja bērnam iegūt perspektīvu un labi atalgotu arodu, savukārt 34% gadījumu - iespēja iegūt prasmes, kas noderēs visa mūža garumā. Procentuāli līdzvērtīgi - 8% gadījumos respondentus par labu šādam lēmumam motivētu iespēja jaunietim ātrāk uzsākt darba gaitas un iepazīt darba tirgu, kā arī pozitīva sabiedrības attieksme pret profesionālo izglītību. 5% gadījumu aptaujāto neietekmētu nekas no minētā, savukārt 2% gadījumos aptaujātie norādīja citu variantu, piemēram, minot, ka vēlētos, lai jaunietis veic intelektuālu darbu.

Svarīgākais