Čakša aprīlī apņēmusies apbrauktāt izglītības iestādes Latvijas reģionos, vācot informāciju skolu tīkla reformēšanai

© Oksana Džadana/ F64

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) apņēmusies līdz 1.maijam darba vizītēs iepazīties ar situāciju izglītības iestādēs Latvijas reģionos, lai iegūtu informāciju kritēriju izstrādei skolu tīkla reformēšanai.

Kā šodien žurnālistiem stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vizīšu laikā tikšot analizēta katras pašvaldības situācija, piemēram, skolu infrastruktūra un pedagogu pieejamība. Vizītēs tikšot analizēta izglītības iestāžu tīkla stratēģija pašvaldībā, attīstības plāni, dati par skolēniem un skolotājiem, dati par pašvaldības iedzīvotāju migrāciju un demogrāfisko situāciju.

IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa skaidroja, ka pašvaldībās ar mazu skolēnu skaitu vai kurās novērojams skolēnu skaita kritums pēdējo desmit gadu laikā tiks mēģināts rast atbildi, vai tur ir paredzama iedzīvotāju skaita stabilizēšanās, tomēr nepieciešams skatīties tālākas izglītības struktūru reorganizācijas virzienā.

Viņa piebilda, ka svarīgi ir ne tikai pieejamie dati, bet arī konteksts, par piemēru minot Valmieru, kur esot izrādījies, ka tradīciju un vietējo kopienu dēļ nav iespējams variants apvienot vairākas izglītības iestādes vienā.

Līdz šim ministre vai ministrijas pārstāvji apmeklējuši 18 no vairāk nekā 40 pašvaldībām, galvenokārt Pierīgas un Vidzemes reģionos.

Visas pašvaldības, tai skaitā Rīgu, plānots apmeklēt līdz 1.maijam. Pēc tam ministrija virzīs uz valdību kritērijus skolu tīklam, kas tiks izstrādāti, ņemot vērā iegūto informāciju un pašvaldību un pētnieku viedokli. Balstoties uz šiem kritērijiem, pašvaldībām no 2024./2025. mācību gada būs jāpieņem lēmumi par skolu tīkla izmaiņām.

Kā ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.

Latvijā

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Kultūršoks”, ko sabiedriskais medijs “palaida gaisā” tieši 9. maijā – tā dēvētajā “uzvaras dienā”, tika apgalvots, ka “Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju, izstādot kritušā Krievijas karavīra uniformu”. Šis apgalvojums izsauca viedokļu vētru tīmeklī. Sižeta autore Anete Ašmane-Vilsone kā galveno pretargumentu krievu karavīra formastērpa parādīšanai minēja ētiskus aspektus, kas saistījās ar jautājumu: kādā veidā iegūts šis formastērps? Situāciju skaidro zvērināti advokāti Saulvedis Vārpiņš un Mārtiņš Kvēps, kā arī vēsturnieks Juris Ciganovs.

Svarīgākais