Pirmdiena, 20.maijs

redeem Salvis, Selva, Venta

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Valsts finansētu studiju vietu nodrošināšanai aizsardzības dienesta beidzējiem ik gadu būtu nepieciešami pāris miljoni eiro

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Ja politiķi izšķirsies valsts aizsardzības dienesta (VAD) beidzējiem nodrošināt valsts finansētas studiju vietas, tas no valsts budžeta ik gadu prasītu nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro, šāda informācija trešdien izskanēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Komisija janvārī bija lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sniegt atzinumu par nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu valsts finansētas studiju vietas valsts augstskolās un koledžās personām, kuras pabeigušas VAD un atbilst studiju programmas uzņemšanas prasībām.

Ministrija atbildē komisijai norādījusi - lai veicinātu obligātā militārā dienesta pievilcību, ministrija piedāvā ieviest valsts atbalstu personām, kuras pabeigušas VAD un atbilst akreditētu valsts augstskolu īstenoto augstākās izglītības studiju programmu uzņemšanas prasībām, uzņemot šīs personas pilnībā valsts apmaksātās budžeta vietās, kā arī piešķirot valsts budžeta stipendijas.

Atbalsta mehānisma saņēmēju lokā, ministrijas skatījumā, būtu iekļaujamas personas, kas ir dienējušas militārajā dienestā vai arī pildījušas valsts obligātā militārā dienesta pienākumus. Ministrijas priekšlikums paredz atbalsta mehānismu īstenot nevis esošā studiju finansējuma ietvaros, bet paredzēt tam papildu mērķa finansējumu, tādējādi "neietekmējot esošo studējošo tiesības pretendēt uz valsts finansētām studiju vietām un ievērojot tiesiskās paļāvības principus", respektīvi, IZM prasa piešķirt iecerei papildu līdzekļus, nevis īstenot esošā budžeta ietvaros.

Trešā cikla augstākā izglītības ieguvējus jeb doktorantūras studējošos ministrija nav iekļāvusi atbalsta mehānisma saņēmēju lokā, jo doktorantūras studiju līmeņa mērķis ir sekmēt pētniecības izcilību, nevis integrēties darba tirgū, un tai ir piemērojami atbilstoši uzņemšanas un finansēšanas nosacījumi saskaņā ar jaunu doktorantūras modeli, kura īstenošanu ir uzsākusi ministrija.

Ministrija savos aprēķinos pieņem, ka interese par augstākās izglītības iegūšanu pēc VAD ik gadu indikatīvi varētu būt 500 jauniešiem, jo ne visi, kas dienēs aizsardzības dienestā, vēlēsies sākt studijas. Attiecīgi nepieciešamais finansējums valsts finansētu studiju vietu nodrošināšanai personām, kuras pabeigušas valsts aizsardzības dienestu. Laikā no 2023.- 2025.gadam no valsts budžeta kopumā būtu nepieciešami 6 459 000 eiro jeb nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro gadā. Arī pēc tam ik gadu būtu vajadzīgi 2 153 000 eiro, lēš ministrija.

Patlaban Saeimas komisija, vērtējot VAD likumprojektu, līdz priekšlikuma par apmaksātām studijām izskatīšanai vēl nav tikusi.

Frakcijas "Progresīvie" iesniegtais priekšlikums paredz, ka valsts varētu finansēt studiju vietas pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, secīgai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, maģistra un doktorantūras studiju programmas apgūšanai atsevišķos studiju virzienos: Veselības aprūpe un sociālā labklājība, Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, Izglītība un Civilā un militārā aizsardzība, ja studējošais atbilst studiju programmas uzņemšanas prasībām.

Tāpat opozīcijas partijas priekšlikums paredz, ka valsts varētu finansēt sociālo stipendiju pilsoņiem, kas ir brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši valsts aizsardzības militāro dienestu, kamēr tiek apgūta secīga pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, maģistra un doktorantūras studiju programma.

Komisija ceturtdien pirms galīgā lasījuma turpinās skatīt VAD likumprojektu. Līdz šim komija izskatījusi aptuveni pusi no 84 priekšlikumiem.

Saeima 16.februārī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz VAD izveidi.

VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

Pirmais iesaukums brīvprātīgā kārtā paredzēts šovasar.