Vanaga: Slēgšanai vai reorganizācijai var tikt pakļauta teju puse no kopumā 650 izglītības iestādēm

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piekrīt, ka skolu tīklu ir nepieciešams optimizēt, tomēr nav saprotams, ko nepieciešams optimizēt pirmsskolā, interešu izglītībā un profesionālajā izglītībā, pēc atkārtotas tikšanās ar Saeimas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem pauda arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Lai vēlreiz argumentēti paustu pedagogu saimes viedokli par streika vienošanās prasību neizpildi, LIZDA vadība pagājušās nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākumā tikusies ar vairākiem Saeimas deputātiem, partiju pārstāvjiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Agitu Zariņu-Stūri, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Kārli Strautiņu un ministres biroja vadītāju Karīnu Caunīti-Orupi.

Visos tikšanās līmeņos LIZDA vadība nemainīgi uzsvēra, ka no pedagogu puses vairs nebūs nekādu atkāpšanos vai kompromisu. Proti, ja līdz 15.martam politikas veidotāji nebūs pieņēmuši konkrētus grozījumus normatīvajos aktos par streika vienošanās prasību izpildi, tad pedagogi būs gatavi iziet protesta gājienā un sākt streiku.

"Mēs nepiekritīsim tādiem piedāvājumiem, kas neparedzēs skolēna vidējās izmaksas pieaugumu, jo tas tiešā veidā ietekmē pedagogu darba samaksu," pauda arodbiedrības vadība. Tādējādi arodbiedrība nemainīgi paturot prasību, ka par katru nostrādāto stundu pedagogam pie atalgojuma ir jāpieliek viens eiro. Pretējā gadījumā, ja skolēna vidējās izmaksas netiks pārskatītas, tad vismaz 23 pašvaldībās pedagogiem algu kāpums nenotiks.

Vanaga akcentēja: "Streiks nav pašmērķis, taču arodbiedrība kategoriski nav gatava piekrist valdības iecerei pedagogu algu kāpumu saistīt ar skolu tīkla optimizāciju. Tas, ka skolu tīklā ir, ko optimizēt, ir pašsaprotami. Taču pilnīgi nav saprotams, ko optimizēt pirmsskolā, interešu izglītībā un profesionālajā izglītībā."

Piecu gadu laikā jau ir slēgtas vai reorganizētas 250 skolas. Ja izskan idejas noteikt, ka skolā ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, tad slēgšanai vai reorganizācijai var tikt pakļauta teju puse no kopumā 650 valstī esošajām izglītības iestādēm.

Tāpat arodbiedrība kategoriski nepiekrīt tam, ka pedagogu algu kāpums tiek saistīts ar katras konkrētās pašvaldības gatavību sakārtot savu skolu tīklu. "Pedagogam nav jāsāp galvai par to, vai un cik un kur tiks ņemta nauda viņa algas kāpumam," norādīja LIZDA vadītāja.

Raksturojot situāciju, LIZDA vadība neslēpj, ka pedagogus atbalsta gan pašvaldības, gan rektori, studenti un vecāku organizācijas. Daudzi izteikuši gatavību kopā ar pedagogiem doties arī ielās, lai apliecinātu solidaritāti un vēlmi panākt atbildīgu rīcību no politiķu puses.

Jau ziņots, ka LIZDA padome ar balsu vairākumu ir nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc Vanagas skaidrotā, šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka LIZDA prasītais pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiks tiks apstiprināts valdības sēdē 14.martā.