Rektoru padomes pārstāvis Jānis Ikstens pašreizējo izglītības nozares budžetu nosauca par kaitniecisku

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

 Ja valdība solījusi apmierināt noteiktas prasības pedagogu atalgojuma un slodzes uzlabošanā, tad tas arī jādara, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē pauda Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Kalvāns norādīja, ka padomes sēdē nebūtu jāturpina detalizēti runāt par stundām, likmēm un slodzēm, bet būtu jārunā tikai par vienu - ja tiek solīts veikt noteiktas izmaiņas, tad tās ir arī jāveic.

LIZDA priekšsēdētāja vietniece Irina Avdejeva pauda, ka ir labi sakārtot profesionālās izglītības tīkls, tomēr joprojām izglītības iestādes nevar apmierināt pedagogu vajadzības, jo iestāžu izmaksas ir krietni pieaugušas.

Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns skaidroja, ka valsts budžetā ir paredzēta elastība veikt papildu finansēšanas pasākumus noteiktās, kritiskās situācijās. Pēc Baldzēna domām, izglītības nozares pašreiz atbilst šai situācijai.

Baldzēns norādīja, ka pakāpeniski ir jāsamazina budžeta deficīts, bet tajā pašā laikā esot jānodrošina tādas prioritātes kā veselība, izglītība un dzīves kvalitāte.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne norādīja, ka šobrīd, neizveidojot kritērijus skolu tīkla aprēķināšanā un neveidojot precīzāku apskatu par to, kādi būs pienesumi sakārtotam skolu tīklam, tiek uzsvērts, ka tas būs resurss algu paaugstināšanai.

Vectirāne skaidroja, ka skolu tīkla sakārtošanas darba grupa, kuru izveidoja LPS kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), līdz 1.jūnijam arī izveidos šos precīzākos nosacījumus.

Rektoru padomes pārstāvis Jānis Ikstens pašreizējo izglītības nozares budžetu nosauca par kaitniecisku, jo tas gan pārkāpj visus dotos solījumus, gan nekādā veidā nerisina ne īstermiņa, ne ilgtermiņa problēmas nozarē. Savukārt Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada aicināja valdību ieklausīties pedagogu viedoklī un atrast solīto naudu.

Jau ziņots, ka LIZDA nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai IZM pildītu streika prasību izpildi, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.

Jau ziņots, ka LIZDA vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.

LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.

Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.

Papildus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.

Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais