Studējošo skaits šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2022./2023.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst kopumā 75 400 studentu pretstatā 77 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka kopējais studējošo skaits Latvijā gadu no gada samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits ir samazinājies par diviem tūkstošiem, savukārt pēdējo piecu gadu laikā - par 6200 jeb 7,7%.
Koledžas līmeņa programmās studē 12 900, bakalaura - 43 100, maģistra - 16 000, savukārt doktora līmeņa programmās - 3300 studentu.
Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 26 400 studentu, kas ir mazākais uzņemto studentu skaits pēdējo desmit gadu laikā un par 8,9% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Tostarp 53,6% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,5% - maģistra, 20,2% - koledžas, savukārt 2,7% - doktora līmeņa programmās.
Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu - 14 900 jeb 56,3% no kopējā uzņemto skaita.
Dati arī liecina, ka 57% uzņemto studentu studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43% - par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2%), bet par valsts budžeta līdzekļiem - inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8%).
Tāpat statistikas pārvaldē informē, ka 2022.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 400 studentu, kas ir par 1285 jeb 8,7% mazāk nekā 2021.gadā, un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.
2022.gadā 34,5% jeb 4600 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, bet 18,8% jeb 2500 - veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 11,5% jeb 1500 no kopējā absolventu skaita.
Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto studentu skaits ir samazinājies gandrīz visās nozarēs, izņemot dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, kur tas ir pieaudzis par 5,6%.
Lielākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir pakalpojumu (-15,4%), sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (-14,3%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (-12,2%) studiju programmās.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 8900 uzņemto studentu izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tomēr šis ir mazākais uzņemto studentu skaits šajās programmās pēdējo 20 gadu laikā. Otrā populārākā izvēle jaunajiem studentiem bija veselības aprūpe un sociālā labklājība - 4500 jeb 17,1% no kopskaita, bet trešā - inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (14%). Mazākais uzņemto studentu skaits bija izglītības (6% jeb 1500 studentu) un lauksaimniecības (1,6% jeb 417 studenti) studiju programmās.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 25 100 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, tostarp sieviešu īpatsvars ir 61,4%, tomēr šajās programmās, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir lielākais studentu skaita samazinājums - 934 studenti jeb 46,5% no kopējā studentu skaita samazinājuma visās programmās.
Joprojām vairāk nekā puse studējošo ir sievietes - 57,6% jeb 43 400 no studējošo kopskaita.
Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās - 91,8% jeb 4000, kurās kopā studē 6,3% jeb 4700 studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits izglītības studiju programmās ir samazinājies par 400 jeb 7,8%. Tāpat augsts sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās - 80,3% jeb 11 000, kurās kopumā studē 18,3% jeb 13 700. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās ir palielinājies par 2,1% jeb 292 studentiem.
Lielākais vīriešu īpatsvars nemainīgi ir inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studiju programmās - 75,5% jeb 7800 studentu. Šajās programmās kopumā studē 13,8% jeb 10 400, kas ir par 699 jeb 6,3% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju programmās - 71,4% jeb 5000 studentu. Šīs programmas kopā apgūst 11,1% jeb 8300 no visiem studentiem, kas ir par 534 jeb 6,7% vairāk.
2022./2023. akadēmiskajā gadā liels studentu skaita samazinājums - par 758 studentiem jeb 12,1% - bija pakalpojumu studiju programmās, atzīmē statistikas pārvaldē, norādot, ka šīs programmas apgūst 7,3% jeb 5000 studentu, no kuriem vairāk nekā puse ir vīrieši.
Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti arī 4000 mobilo studentu, kas ir par 213 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pirmspandēmijas līmenis joprojām nav sasniegts, un uzņemto mobilo studentu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā.
Pašlaik Latvijā studē 10 000 mobilo studentu, kas ir par 2,7% vairāk nekā pērn un gandrīz divas reizes vairāk nekā 2014.gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.
Lielākā daļa mobilo studentu (71,8%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā puse mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Ukrainā un Vācijā. Starp tiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (58,2%) ir sieviešu, savukārt no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas Latvijā ieradušies studēt pārsvarā vīrieši - attiecīgi 82,4%, 83% un 68,6%.
Visvairāk mobilo studentu - 2600 - studē Rīgas Stradiņa universitātē, no kuriem 80% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no ES valstīm, un gandrīz visi studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās. Latvijas Universitātē puse no mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, bet Rīgas Tehniskajā universitātē - vien 1,5%. Kopumā šajās trijās universitātēs studē 5600 jeb 55,3% no kopējā mobilo studentu skaita.
Dati arī liecina, ka 51,7% no mobilajiem studentiem studē maģistra līmeņa, savukārt 45,3% - bakalaura līmeņa programmās. No mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, 85,3% studē maģistra līmeņa studiju programmās.
Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (39,1%), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (29,4%). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (76,9%).
Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 52 augstākās izglītības iestādēs, tostarp 28 augstskolās un 24 koledžās, kas ir par vienu augstskolu mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Valsts augstskolās un koledžās studē 77,7% no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs - 22,3%.
Trijās lielākajās Latvijas augstskolās - Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte - studē puse jeb 50,3% no visiem studentiem. Savukārt 24 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, bet 12 augstākās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200.
2022./2023. akadēmiskajā gadā doktora līmeņa studijas Latvijā piedāvā 19 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 3277 doktoranti, tostarp 1999 sievietes un 1278 vīrieši. Veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā studē 44,7%, kamēr 18,8% studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā.