Izglītības ministrija (IZM) vēlas veikt uzlabojumus speciālās izglītības iestāžu tīklā, lai šīs iestādes Latvijas teritorijā būtu vienmērīgi izvietotas, mūsdienīgi iekārtotas un aprīkotas, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu", ar kuru 8.novembrī plānots iepazīstināt valdību.
IZM skatījumā, būtu jāizveido viena speciālās izglītības iestāde katrā novadā vai uz diviem novadiem viena (izņemot valstspilsētas), pašvaldībām savstarpēji vienojoties.
Speciālās izglītības programmas izglītojamie ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) būtu iekļaujami vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kurās ir pilnībā sakārtota atbalsta sistēma, tai skaitā nodrošināta atbilstoša mācību vide un atbalsta personāls, uzsver ministrija. Pētījumi pierādot, ka šiem izglītojamiem nevajag būt koncentrētiem vienā klasē vai vienā izglītības iestādē, jo tas neveicina viņu uzvedības korekciju.
Lai koriģētu uzvedību, jāstrādā arī ar ģimeni. Ja skolēns izglītību iegūst speciālās izglītības iestādē, tad bieži vien ģimene no skolas atrodas lielā attālumā un sociālā pedagoga darbs ar ģimeni ir ļoti ierobežots vai nav iespējams vispār. Ja tomēr speciālās izglītības programmas izglītojamie ar garīgās veselības traucējumiem ir speciālās izglītības iestādē, tad tikai sākumskolas posmā, kad korekcija notiek visveiksmīgāk, jo vēlākajās klasēs var strādāt, pārsvarā izmantojot kompensējošu pieeju.
IZM atzīst, ka katrā speciālās izglītības iestādē nevarēs nodrošināt kvalitatīvu un plašu profesionālās pamatizglītības vai arodizglītības programmu piedāvājumu. Tāpēc šāds piedāvājums personām ar speciālām vajadzībām, kas sasniegušas 30 gadu vecumu, jāattīsta profesionālās izglītības iestādēs, bet izglītojamiem ar speciālām vajadzībām līdz 30 gadu vecumam - uz atsevišķu speciālās izglītības iestāžu bāzes.
Lai novērstu situāciju, ka ar izglītības iestāžu internātiem tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas, jāizstrādā normatīvais regulējums par speciālās izglītības iestāžu internātiem, ar kuru tiktu ierobežota izglītības iestāžu internātu darbība, norāda IZM, jānosaka, ka pirmsskolas un pamatizglītības ieguves laikā internātos var dzīvot tikai tie bērni, kuriem nav iespējas ik dienu atgriezties savā dzīvesvietā, kā arī jānosaka internātu organizatoriskā struktūra, pakalpojuma saturs, darbībai nepieciešamais personāls, kā arī to uzraudzības kārtība, tā nodrošinot, ka internātu piedāvātais pakalpojums atbilst bērnu interesēm un vajadzībām.
Ministrija izstrādājusi kritēriju projektu, kuri novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu jāņem vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu un vienlaikus attīstot iekļaujošas izglītības iespējas savā administratīvajā teritorijā.
Speciālās izglītības iestāde īsteno licencētas un akreditētas speciālās izglītības programmas, tai ir atbilstošas telpas un materiāltehniskā bāze - ierīces, resursi, fiziskā un virtuālā mācību vide profesionālās pamatizglītības īstenošanai. Iestādē nodrošina individuālās vai grupu nodarbības, pamatojoties uz Ministru kabineta "Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" iekļautajām prasībām, un speciālās izglītības iestādē nodrošināts viss kvalitatīvai izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais atbalsta personāls.
Iestādē jābūt nodrošinātai vides pieejamībai - jānodrošina uzbrauktuve pie ēkas ieejām, mobilie un stacionārie pacēlāji lietošanas kārtībā un/vai lifts, piekļuve sanitārajiem mezgliem, brīvas pārvietošanās iespējas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, piemēram, durvju ailes bez sliekšņiem, un citi vides pieejamības elementi. Iestādei ir jābūt sociāli aktīvā vidē ar attīstītu sabiedriskā un pašvaldības nodrošinātu transporta kustību.
Speciālās izglītības iestādes internāta videi jāatbilst mūsdienīgām prasībām - kosmētiskā remonta, mājīguma, atbilstošas atpūtas telpas, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Jāizstrādā internāta iekšējās kārtības noteikumi, kas atbilst bērna tiesībām un interesēm. Internāta pakalpojumi jānodrošina tikai tiem izglītojamiem, kuriem tam ir objektīvs iemesls, uzsver IZM.
Lai risinātu datortehnikas nepietiekamību speciālās izglītības iestādēs, 2022.gadā Eiropas Savienības programmā "Atveseļošanās palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām" iegādāsies portatīvo datortehniku, kas prioritāri paredzēta 7.-9.klašu izglītojamajiem, savukārt līdz 2023.gada beigām iegādāsies portatīvo datortehniku izglītojamajiem no sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Datortehnikas iegāde pārējām izglītojamo grupām plānota Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas periodā.
Ieteikumus gatavojot, ministrijas pārstāvji 2019. un 2022.gadā apmeklēja pavisam 30 speciālās izglītības iestādes. Tiekoties ar izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, kopā ar pašvaldību pārstāvjiem tika pārrunātas speciālās izglītības iestāžu tālākās attīstības iespējas.
