Vidēji OECD valstīs pirmssskolas pedagogi nopelna 41 941 eiro, Latvijā - 22 200 eiro

© Jānis Saliņš/F64

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Vidēji OECD valstīs faktiskās algas ir no 41 941 dolāri (41 941 eiro) pirmsskolas izglītībā līdz 53 682 dolāri (54 273,58 eiro) vidējās izglītības pakāpē. Latvijā faktiskās algas ir vidēji 21 959 dolāri (22 200,99 eiro) pirmsskolas izglītībā un 31 864 dolāri (32 215,15 eiro) vidējās izglītības pakāpē.

Latvijā normatīvajā regulējumā noteiktā pamatskolas skolotāju minimālā algas likme veido 93% no darba ņēmēja vidējās algas, kurš pēdējos divos gados ir absolvējis bakalaura programmu. Lielākajā daļā citu valstu, par kurām ir pieejami dati, attiecīgā izglītības posma skolotāju sākuma algas arī ir zemākas nekā bakalaura programmu absolventu vidējā izpeļņa.

Maģistrantūras absolventiem skolotāju sākuma algas veido tikai 68% pilnas slodzes pilna gada darba ņēmēju, kuri ir absolvējuši programmu pēdējos divos gados, vidējās izpeļņas.

Lai palielinātu skolotāja profesijas pievilcību, OECD norāda, ka Latvijas valdība ir strādājusi pie skolotāju algu pakāpeniskas palielināšanas. 2022.gada 1.septembrī minimālā mēneša darba algas likme pamata un vidējās izglītības skolotājiem pieauga par 8,4% - no 830 līdz 900 eiro.

Savukārt Pirmsskolas izglītībā strādājošajiem skolotājiem minimālā mēneša darba algas likme palielinājās par 11,2% no 872 eiro līdz 970 eiro.

Vidējam mācību stundu skaitam gadā, kuras vada skolotājs tipiskā OECD izglītības iestādē, ir tendence mazināties, pieaugot izglītības pakāpei, kurā skolotājs māca. Līdzīgi ir arī Latvijā.

Darba laikā skolotāji veic arī dažādus ar mācīšanu nesaistītus uzdevumus, piemēram, stundu plānošanu un sagatavošanos tām, skolēnu darbu vērtēšanu, kā arī sazinās vai sadarbojas ar vecākiem un skolēnu likumiskajiem pārstāvjiem. Latvijā vidusskolas posmā 37% skolotāju darba laika tiek veltīti ar mācību stundu vadīšanu nesaistītām aktivitātēm, salīdzinot ar vidējo rādītāju 56% OECD valstīs.

Profesionālā pilnveide ir obligāta visiem vispārējās izglītības programmu skolotājiem lielākajā daļā valstu, un Latvija nav izņēmums. Vidusskolā profesionālās pilnveides pasākumi ir obligāti visiem skolotājiem.

Latvijā

 Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Svarīgākais