Kā pedagogu streiku vērtē izglītības darbinieki reģionos?

 
©f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Pirmdien, 19.septembrī, plānots uzsākt skolotāju streiku, bet katrā novadā streikos atšķirīgs izglītības iestāžu darbinieku skaits un neviennozīmīga arī attieksme pret Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītajiem streika mērķiem.

Izglītības darbinieku attieksme pret streiku nav viennozīmīga. Piemēram, Augšdaugavas novadā no 17 skolām streikam pievienosies tikai trīs skolas. Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska skaidro, ka novadā ir tikai viena lielā skola, kura būtu ieguvēja, paliekot spēkā pašreizējam izglītības finansēšanas modelim "nauda seko skolēnam", līdz ar to nelielo lauku skolu pedagogi neredz jēgu streikot. Būtu jāmaina skolu finansēšanas pamatprincipi, uzskata Zakarovska.

Jūrmalā attieksme ir tieši pretēja, noskaņojums ir kaujiniecisks un vēlmes pieņemt ministrijas iepriekšējās dienās izteiktos piedāvājumus nav, saka Jūrmalas arodorganizācijas vadītājs Sandis Bērziņš. Pilsētas Izglītības komitejas vadītāja Irēna Kausiniece pauž, ka atbalsta streika mērķus un uzskata, ka līdzšinējie valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumi streikotājiem ir tikai mēģinājums ar viņiem manipulēt, jo faktiski situāciju skolās neuzlabos.

Tukuma novadā no 39 izglītības iestādē streikos 33, pilnībā būs slēgtas tikai trīs. Lielākā daļa izglītības iestāžu gatavojas streikot līdz prasību izpildei, citas pa dienai vai divām.

Jēkabpils novadā beztermiņa streiku pieteikušas 12 izglītības iestādes, trīs dienas gatavojas streikot četras iestādes, bet viena streikos tikai vienu dienu. Divi novada bērnudārzi nestreikos vispār.

Ludzas novadā izglītības darbinieku streikā piedalīsies 12 izglītības iestādes. Vienu dienu plāno streikot trīs iestādes; līdz trim dienām -viena skola; trīs dienas - četras iestādes; četras dienas - viena iestāde; piecas dienas - divas skolas; beztermiņa - viena skola. Plānots, ka skolēniem slēgtas būs sešas novada izglītības iestādes, pastāstīja Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne

Pēc Aizkraukles arodorganizācijas iesniegtā pieteikuma Aizkraukles novadā streikos 13 izglītības iestāžu 260 darbinieki. Šobrīd nevar sniegt precīzu informāciju, cik iestādes būs slēgtas pilnībā un cik ilgi pedagogi plāno streikot, informē Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa.

Jelgavas pilsētā vismaz vienu dienu būs slēgtas piecas izglītības iestādes. Pārējās streikos daļa darbinieku, bet visur bērniem būs nodrošināta ēdināšana, informē Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Rēzeknē no 31 izglītības iestādes streikā piedalīsies 17, no kurām trīs gatavojas beztermiņa streikam, bet pārējās gatavas streikot vienu līdz piecas dienas, informē Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.

Krāslavā gatavojas streikot 284 pedagogi 13 mācību iestādēs. Astoņas iestādes būs slēgtas pilnībā, tiesa, uz dažādu laiku: viena diena, trīs dienas, beztermiņa, ziņo Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.

Ropažu novadā streikot gatavojas 288 izglītības iestāžu darbinieki no astoņām izglītības iestādēm, informē pašvaldība. Izglītības iestādes streikā piedalīties atšķirīgi. Piemēram, Ulbrokas vidusskola un Vangažu vidusskola būs slēgtas. Atsevišķi skolotāji, kuri nestreikos, nodrošinās attālinātas mācības savos priekšmetos.

Savukārt nestreikos Ropažu Mūzikas un mākslas skola "Rodenpois", Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola, Vangažu Mūzikas un mākslas skola, Garkalnes pirmsskolas izglītības iestāde "Skudriņas" un Ropažu bērnudārzs "Annele". Nestreikos arī Upesleju sākumskola un Gaismas pamatskola.

Jau vēstījām, ka valdības koalīcija jau iepriekš piedāvājusi vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

Iepriekš noteiktais vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma piedāvājums tiek iekļauts arī jaunajā IZM piedāvājumā.

Kopumā koalīcija iepriekš vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidrojis Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.