Bažījas par deputātu priekšlikuma radītām iespējām tomēr skolās izmantot krievu valodu

Saeima ar dažu balsu vairākumu šodien, izskatot priekšlikumus pārejai uz mācībām tikai valsts valodā, otrajā lasījumā Izglītības likumā piekrita izglītojamajiem piešķirt tiesības uz pedagoģiski adaptīvā atbalsta sniegšanu komunikatīvās kompetences veidošanā.

Par priekšlikumu balsoja 42 deputāti no "Saskaņas", Zaļo un zemnieku savienības un citi opozīcijas deputāti, kā arī "Attīstībai/Par!" (AP) parlamentārieši. Savukārt pret bija 39 deputāti no pārējās koalīcijas partijām.

Priekšlikumu iesniedza AP deputāti Evija Papule, Marija Golubeva, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Andris Skride, Dace Rukšāne-Ščipčinska un Aigars Bikše.

Papule debatēs skaidroja, ka adaptīvā mācību modeļa dizains spēj piedāvāt piemērotas metodes un pieejas bērnu vajadzībām, lai bagātinātu viņu spējas. Tas nozīmē mācību procesu arī ar iekļaujošām nodarbībām.

Šāda veida atbalsts neprasot papildu finansējumu, un tam var būt dažādas formas - piemēroti mācību materiāli, draudzīga mācību vide, skolas vadības līdzdalība un citi, skaidroja politiķe. Papule norādīja, ka šāda pieeja īpaši svarīga bērniem, mācoties matemātiku un lasītprasmi.

Tomēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), deputāti Kārlis Šadurskis (JV) un Krišjānis Feldmans (K) debatēs pauda bažas, ka šādu normu kādās no izglītības iestādēm var izmantot, lai pretēji šodien Saeimā lemtajam par pāreju uz izglītību latviešu valodā tomēr turpinātu mācības krievu valodā.

Muižniece norādīja, ka priekšlikums faktiski nozīmēs, ka, ierodoties kādai pārbaudei, pedagogs varētu aizbildināties, ka krievu valodu izmanto, veicot pedagoģisku adaptīvo atbalstu.

Līdzīgi Šadurskis norādīja, ka līdz ar šādu priekšlikumu tiks ierobežotas Izglītības kvalitātes valsts dienesta iespējas izkontrolēt to, ka mācības notiek tikai latviešu valodā. Politiķis uzskata, ka turpināsies jau iepriekš pieļautā situācija, ka kontrolējošai personai tiks pateiks, ka "tieši šodien mēs sniedzam šo adaptīvo pedagoģisko atbalstu", lai pamato mācību norisi krievu valodā.

Arī Feldmans pauda, ka šis priekšlikums ir "aizmugures durvis, lai reāli varētu turpināt mācīt krievu valodā" un kontrolējošās iestādes to nevarētu juridiski konstatēt.

Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz Latvijā īstenot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.

Kā paredz likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā vēl būs jāpieņem arī galīgajā lasījumā.