Muižniece aizvien tic, ka no skolotāju streika iespējams izvairīties

Muižniece skaidro, ka sarunas par citiem pedagogu aktualizētajiem jautājumiem saistībā ar slodzes sabalansēšanu un atalgojuma palielināšanu ministrija turpinās ar valdības pārstāvjiem, lai vienotos, kāda veida apņemšanos šī valdība var uzņemties, izstrādājot ceļakarti nākamajai valdībai un Saeimai, tādējādi apturot pedagogu streiku.

Papildus tuvākajā laikā ikvienam skolēnam un pedagogam IZM nodrošinās brīvu piekļuvi trim digitālajām platformām - "Lielvārds", "Zvaigzne ABC" un "Uzdevumi.lv" "prof" versijai.

Ir panākta vienošanās, ka nepieciešamie izdevumi šajā mācību gadā tiks finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un IZM norāda, ka iespēja bez maksas izmantot šos digitālos resursus noteikti atvieglos skolotāju ikdienu.

Diskutējot par pedagogu algu grafika izstrādi, IZM jau iepriekšējās sarunās atgādināja, ka 13.Saeima ir savā noslēguma posmā, savukārt budžeta lēmumi būs jāpieņem nākamajai valdībai un Saeimai.

IZM skaidro, ka, tā kā arodbiedrības prasībām ir fiskālā ietekme, esošā valdība nevar pieņemt lēmumus un lemt par nākamo gadu budžetu. Vēlēšanu gadā valsts iesniedz Eiropas Komisijai budžeta plānu pie nemainīgas politikas, bet pēc valdības apstiprināšanas Eiropas Komisijai tiek iesniegts plāna projekts ar visiem politiku pasākumiem, kas iekļauti nākamā gada budžetā.

Jau iepriekš ziņots, ka izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.

Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr LIZDA vadītāja Inga Vanaga atgādina, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku. Kā norāda LIZDA vadītāja, streika procedūra tiks pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.

Līdz ar to 19.septembrī pedagogi, kas izlems streikot, nepildīs darba pienākumus un neatradīsies darba vietā, kā arī darba devēji tiek aicināti neļaut citiem kolēģiem likt pildīt streikotāju darba pienākumus streika laikā.

Jau ziņots, ka viena no arodbiedrības prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Vanaga atzinusi, ka arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tomēr konkrētus kompromisa risinājumus, kas tai būtu pieņemami, neatklāja.

Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.