Pedagogi streikos; IZM un LIZDA neizdodas panākt vienošanos [papildināts 16:45]

Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr Vanaga atgādina, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku. Kā norāda LIZDA vadītāja, streika procedūra tiks pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.

Papildus LIZDA gaida izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) rakstisku apliecinājumu trešdienas sēdē paustajam, ka valdība varētu lemt, ka nākamā gada budžeta projektā ir jāparedz arodbiedrības prasītie risinājumi.

Vanaga atzīmē, ka turpmākās izlīgšanas komisijas sarunas var norisināties tikai ar Ministru prezidentu Krišjāņa Kariņa un Finanšu ministrijas (FM) klātbūtni, jo Muižniecei nav lēmumu pieņemšanas mandāta jautājumos ar lielu fiskālo ietekmi.

Līdz ar to 19.septembrī pedagogi, kas izlems streikot, nepildīs darba pienākumus un neatradīsies darba vietā, kā arī darba devēji tiek aicināti neļaut citiem kolēģiem likt pildīt streikotāju darba pienākumus streika laikā.

Savukārt Muižniece norāda, ka līdz 19.septembrim ministre joprojām turpinās sarunas ar FM, Kariņu un koalīciju, lai rastu risinājumus pedagogu ikdienas darba atvieglošanai, kā piemēram, digitālo mācību materiālu platformu iegādes nodrošināšanai.

Nākamās nedēļas valdības sēdē plānots uzklausīt Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) ziņojumu par sarunām ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrību (LIZDA) un iespējamiem kompromisiem, kas neietekmētu nākamo gadu valsts budžetus, aģentūrai LETA sacīja premjera birojā.

Kā norādīja premjera birojā, Muižniece (K) var vienoties ar LIZDA tikai par risinājumiem, kas nerada ietekmi uz nākamo gadu valsts budžetiem, jo šai valdībai īsi pirms Saeimas vēlēšanām nav mandāta pieņemt lēmumus, kas atstāj šādu ietekmi.

Jau ziņots, ka viena no arodbiedrības prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Vanaga atzinusi, ka arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tomēr konkrētus kompromisa risinājumus, kas tai būtu pieņemami, neatklāja.

Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.