Direktore: Mācību materiālu trūkuma dēļ jāiesaldē visas izglītības reformas

Ņemot vērā mācību materiālu trūkumu, ir jāiesaldē visas izglītības reformas, partiju pārstāvju diskusijā "Kādi ir iespējamie risinājumi STEM izglītības kvalitātes uzlabošanai?" pauda Rīgas 80.vidusskolas direktore Anna Vladova.

Vladova arī uzskatot, ka jāatceļ izglītības iestāžu akreditācijas process līdz 2025.gadam, lai nodrošinātu skolu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns (NA) skaidroja, ka ir nepieciešams atzīt, ka pastāv problēma, nevis jāmēģina pierādīt pretējo. Esot izteikti saskatāma problēma pedagogu trūkumā, it īpaši STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmās. Kalvāns izteicās, ka, iespējams, nepieciešams nodrošināt diferencētu atalgojuma sistēmu pedagogiem, atzīstot STEM pedagogus par prioritāti.

Deputāts Kārlis Šadurskis izcēla, ka politiķiem ir jāsaprot nepieciešamība pēc nozaru speciālistu iesaistes, diskutējot par STEM skolotāju piesaistīšanu darba tirgū. Esot jāveido sadarbības ar dažādu jomu ekspertiem, universitātēm un citām nozares iestādēm, lai sekojoši izprastu, kādas izmaiņas tieši visvairāk ir vajadzīgas.

Savukārt Vladova izcēla to, ka joprojām, neatkarīgi no projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā", pastāv nepieciešamība pēc vairāk un sakārtotākiem mācību materiāliem.

Papildinot, Vladova uzsvēra, ka vismaz desmit stundas nedēļā pedagogiem ir nepieciešamas, lai sagatavotos mācību stundām un sekojoši esot par to jāsniedz pedagogiem pienācīgs atalgojums.

Arī deputāte Evija Papule piekrita, ka nepieciešams sakārtot pieejamos mācību materiālus, lai skolotājiem nebūtu tik daudz laika jāveltī mācību stundu pamata darba izstrādei.

Papule skaidroja, ka nepieciešams arī vairāk attīstīt skolēnu darbību laboratorijās un vietās, kur var redzēt, kā STEM priekšmeti darbojas praktiskā jomā. Būtu jāsniedz papildus finansējums universitātēm vai citām iestādēm, kas var veidot sadarbību ar skolām un piedāvāt praktiskas nodarbības, kā arī esot nepieciešams nodrošināt valsts apmaksātu transportu uz šīm nodarbībām.

Papule arī atzīst nepieciešamību interešu izglītībai, kā prioritātei būt tieši STEM nodarbībām. Savukārt Rīgas domes deputāte Antoņina Ņenaševa (P) izteica iespēju pašvaldībām noteikt obligāto procentu slieksni, kas jāsasniedz nodrošinot interešu izglītību STEM jomā.

Ņenaševa izcēla ideju nodrošināt stipendijas tiem, kas grib studēt pedagoģiju STEM priekšmetos. Savukārt Vladova uzsvēra, ka tieši pašvaldībām vajadzētu būt tām, kas maksā studentiem stipendijas par noteiktu STEM pedagogu profesijas apgūšanu.

Savukārt no pedagogu puses tika izteikta ideja veidot projektu "Latvijas skolas soma" zinātnes jomā, kas ļautu neveidoties pārslodzei STEM priekšmetu pulciņos. Papildus pedagogi izteica ideju veidot īsas reklāmas par darba iespējām STEM jomā un STEM uzņēmumiem, kurus rādīt skolēniem, lai motivētu viņus izvēlēties mācīties STEM.

Vladova piekrita pedagogu izteiktajam, uzsverot, ka nepieciešams aktīvi reklamēt skolotāju profesiju un to, cik veiksmīga un laba izvēle ir kļūt par pedagogu.

Kalvāns arī atgādināja par Pedagogu vakanču mazināšanas plānu, kas netiek aktīvi realizēts, jo, kā skaidroja Kalvāns, "publiskā pārvalde ir aizņemta ar citām problēmām".